Enerģētika - 15min.lv https://15min.lv 15 minūtēs par visu aktuālo Thu, 23 Jan 2014 08:22:57 +0000 lv-LV hourly 1 https://wordpress.org/?v=6.5.5 34073486 Igaunijā elektroenerģijas tirgotāju mainījuši 6% mājsaimniecību – Latvijā paredzams līdzīgs rezultāts https://15min.lv/2014/01/23/igaunija-elektroenergijas-tirgotaju-mainijusi-6-majsaimniecibu-latvija-paredzams-lidzigs-rezultats/ https://15min.lv/2014/01/23/igaunija-elektroenergijas-tirgotaju-mainijusi-6-majsaimniecibu-latvija-paredzams-lidzigs-rezultats/#respond Thu, 23 Jan 2014 11:18:13 +0000 http://15min.lv/?p=5475 Īsi pirms mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, ir noslēdzies pirmais darbības gads Igaunijas atvērtajam tirgum... more »

The post Igaunijā elektroenerģijas tirgotāju mainījuši 6% mājsaimniecību – Latvijā paredzams līdzīgs rezultāts first appeared on 15min.lv.

]]>
enefit280_estonia3_bigĪsi pirms mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, ir noslēdzies pirmais darbības gads Igaunijas atvērtajam tirgum un šajā laikā elektroenerģijas tirgotāju ir nomainījuši aptuveni 6% igauņu. Gada sākumā AS Sadales tīkls veiktajā interneta aptaujā interesi par esošā tirgotāja maiņu 1. aprīlī gaidāmajā Latvijas mājsaimniecību tirgus atvēršanā izteikuši 55% respondentu. Tomēr, ņemot vērā prognozes par zemo konkurenci un patērētāju informētību, sagaidāms, ka tirgotāju maiņas rādītājs Latvijā nepārsniegs Igaunijā fiksēto.

Tirgotāju maiņas īpatsvars Igaunijā ir ļoti tuvs citu attīstītu elektroenerģijas tirgu rādītājiem, kā, piemēram, Somijai, kur tas ir 8%. Igaunijas mājsaimniecību tirgū vispieprasītākie ir fiksētas cenas līgumi, kurus izvēlas 73% klientu. Vienlaikus aptuveni piektdaļa jeb 19% izvēlējušies spot cenas līgumus, kuros elektrības izmaksas ir piesaistītas svārstībām biržā. Savukārt 8% patērētāju izvēlas līgumus, kuros fiksēta cena ir kombinēta ar spot cenu. 2013. gada beigās 93% Igaunijas mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tika iegādāti atvērtajā tirgū, bet 7% kā universāls pakalpojums, kas Igaunijā līdzinās Latvijas pēdējās garantētās piegādes risinājumam biznesa klientiem.

Kā skaidro elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, ņemot vērā Igaunijas pieredzi ar tirgus atvēršanu, galvenais uzsvars atlikušajos mēnešos jāliek uz iedzīvotāju informēšanu, lai tirgus patiesi funkcionētu un pieprasījums veidotu kvalitatīvu piedāvājumu. “Pašlaik, 7 nedēļas pirms brīža, kad Latvijā beidzas iespēja izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru sākt sadarbību no 1.aprīļa, galvenais izaicinājums ir informēt un aktivizēt mājsaimniecību lietotājus. Sagaidāmā niecīgā konkurence, īsais atlikušā laika periods un ierobežotā informācija nozīmē, ka galvenais izaicinājums ir nevis cik daudzi mainīs savu tirgotāju, bet gan tas, cik patērētāju vispār izskatīs piedāvājumus un slēgs kādu no piedāvātajiem līgumiem – tā vietā, lai būtu pasīvi un paliktu pie Universālā pakalpojuma,“ norāda Jānis Bethers.

Līgumu termiņu izvēlē 41% igauņu dod priekšroku viena gada līgumiem. Otrajā vietā ierindojas līgumi diviem un vairāk gadiem – 22%. Gandrīz tikpat populāri ir arī beztermiņa un 6 mēnešu līgumi, kurus attiecīgi izvēlas piektā daļa patērētāju.

“Kopš tirgus atvēršanas brīža Igaunijā spot jeb mainīgo cenu līgumu popularitāte ir augusi, jo arī gada griezumā spot cenas vidēji ir bijušas zemākas par fiksētajām. Tomēr jāatceras, ka mājsaimniecību patēriņš ir salīdzinoši neliels un to elektrības rēķinos šī cenu starpība ir mērāma centos. Tāpēc ne visu Igaunijas patērētāju aktivitāti, izvēloties dažādus elektrības iegādes līgumu veidus var skaidrot tikai ar sekošanu tirgus svārstībām. Igaunijas mājsaimniecību tirgū konkurē 8 elektroenerģijas tirgotāji, kas kopumā piedāvā vairāk nekā 80 dažādu līgumu variantus un aktīvi strādā ar patērētājiem. Turklāt, lai arī 70% mājsaimniecību ir noslēgušas līgumu ar vadošo elektroenerģijas tirgotāju Eesti Energia, interese apgūt citu tirgotāju piedāvājumus ir samērā augsta. Fakts, ka patērētāji aktīvi izmanto līgumus ar dažādiem cenas noteikšanas modeļiem pierāda, ka jau pirmajā darbības gadā jaunatvērtam tirgum ir visas iespējas kļūt par aktīvu vidi tirgotāju un patērētāju sadarbībai,” norāda Jānis Bethers.

The post Igaunijā elektroenerģijas tirgotāju mainījuši 6% mājsaimniecību – Latvijā paredzams līdzīgs rezultāts first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2014/01/23/igaunija-elektroenergijas-tirgotaju-mainijusi-6-majsaimniecibu-latvija-paredzams-lidzigs-rezultats/feed/ 0 5475
„Latvijas Nafta” pārņems 14 degvielas uzpildes stacijas https://15min.lv/2013/01/08/latvijas-nafta-parnems-14-degvielas-uzpildes-stacijas/ https://15min.lv/2013/01/08/latvijas-nafta-parnems-14-degvielas-uzpildes-stacijas/#respond Tue, 08 Jan 2013 09:00:06 +0000 http://15min.lv/?p=3799 “Latvijas Nafta” oficiāli paziņo, ka līdz janvāra beigām tiks pārņemtas 14 degvielas uzpildes stacijas no... more »

The post „Latvijas Nafta” pārņems 14 degvielas uzpildes stacijas first appeared on 15min.lv.

]]>
“Latvijas Nafta” oficiāli paziņo, ka līdz janvāra beigām tiks pārņemtas 14 degvielas uzpildes stacijas no DUS tīkla “Ziemeļu Nafta”. Kā ziņo uzņēmuma vadība, uz doto brīdi ir pārņemtas jau piecas degvielas uzpildes stacijas, tās darbojas pilnā režīmā.

Jauno degvielas uzpildes staciju izvietošanas ģeogrāfija aptver visus Latvijas reģionus. Degvielas uzpildes stacijas turpinās darbību zem “Latvijas Nafta” vārda dažādos Latvijas novados: Madonas, Bērzaunes, Garkalnes, Lielvārdes, Valmieras, Gulbenes, Balvu, Alūksnes, Ērgļu, Rēzeknes, Nīcgales, Strenču, Skaņkalnes. Tadejādi „Latvijas Nafta” paplašinās tīklu līdz 46 stacijām!

Jaunajās degvielas uzpildes stacijās, tāpat kā pārējās „Latvijas Nafta” tīkla stacijās, piedāvā augstas kvalitātes degvielu. Uz stacijām, piegādā gan 95. markas benzīnu, gan dīzeļdegvielu. Klientu ērtībai visās jaunajās stacijās ir pieejama ātrgaitnes pildne!

The post „Latvijas Nafta” pārņems 14 degvielas uzpildes stacijas first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2013/01/08/latvijas-nafta-parnems-14-degvielas-uzpildes-stacijas/feed/ 0 3799
Jauna degslānekļa eļļas rūpnīca Auverē ļauj Eesti Energia divkāršot ražošanas apjomus https://15min.lv/2013/01/08/jauna-degslanekla-ellas-rupnica-auvere-lauj-eesti-energia-divkarsot-razosanas-apjomus/ https://15min.lv/2013/01/08/jauna-degslanekla-ellas-rupnica-auvere-lauj-eesti-energia-divkarsot-razosanas-apjomus/#respond Tue, 08 Jan 2013 07:05:33 +0000 http://15min.lv/?p=3793 Decembra beigās ražošanu ir uzsākusi Baltijā lielākā elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia jaunākās paaudzes Enefit280 degslānekļa... more »

The post Jauna degslānekļa eļļas rūpnīca Auverē ļauj Eesti Energia divkāršot ražošanas apjomus first appeared on 15min.lv.

]]>
Decembra beigās ražošanu ir uzsākusi Baltijā lielākā elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia jaunākās paaudzes Enefit280 degslānekļa eļļas rūpnīca Auverē, Igaunijā. Pirmās degslānekļa eļļas ieguve jaunajā ražotnē ir nozīmīgs solis Eesti Energia ražošanas portfeļa paplašināšanā, kas ļauj nostiprināt uzņēmuma pozīcijas arī kā degslānekļa eļļas eksportētājam pasaules tirgū un pietuvoties izvirzītajam mērķim līdz 2016. gadam ar vietējiem resursiem pilnībā nodrošināt Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu.

Jaunās degslānekļa ražotnes palaišanas brīdī Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve atzina, ka degslānekļa izmantošana naftas produktu ieguvei ļauj ievērojami paplašināt uzņēmuma eksporta tirgus ārpus Baltijas: “Līdz ar pirmo Enefit280 ražotnē iegūto degslānekļa eļļas barelu esam saņēmuši apstiprinājumu mūsu izstrādātās tehnoloģijas potenciālam. Ja līdz šim uzņēmums Eesti Energia galvenokārt bija pazīstams, kā Baltijas reģiona elektroenerģijas ražotājs, tad nākotnē mēs ceram iekarot tikpat lielu atpazīstamību un stabilas pozīcijas arī naftas produktu tirgū visā pasaulē.”

Enefit280 rūpnīcā tiek izmantota tehnoloģija, kas ir apkārtējai videi draudzīgāka, drošāka un ļauj sasniegt augstāku vienas vienības jaudu nekā pašreizējās ražotnes. Pašlaik uzņēmums divās Enefit140 ražotnēs iegūst gandrīz 1,6 miljonus barelu degslānekļa eļļas gadā, no kuriem aptuveni 60% tiek eksportēta, lai izmantotu kā dažādu šķidro degvielu sastāvā. Jaunā rūpnīca ļaus paplašināt saražoto apjomu vēl par gandrīz 2 miljoniem barelu degslānekļa eļļas.

Attīstot šķidro degvielu ražošanu, Eesti Energia paredz iekarot ne vien jaunus eksporta tirgus, bet arī nodrošināt Igaunijas patērētājus ar vietējas izcelsmes degvielu autotransportam. Šim mērķim līdz 2016. gadam paredzēts uzbūvēt vēl divas Enefit280 tehnoloģijas degslānekļa eļļas ražotnes un eļļas attīrīšanas rūpnīcu. Pašlaik vietējie patērētāji degslānekļa eļļu izmanto galvenokārt kā kurināmo koģenerācijas spēkstacijās. Tāpat arī degslānekļa eļļa un tās pārstrādes procesā radītie produkti tiek izmantoti lauksaimniecībā un ceļu būvē.

Degslānekļa eļļas ražotnes Auverē būvniecība tika uzsākta 2010. gada pavasarī un kopumā jaunās ražotnes izveidē ir investēti 215 miljoni eiro.

The post Jauna degslānekļa eļļas rūpnīca Auverē ļauj Eesti Energia divkāršot ražošanas apjomus first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2013/01/08/jauna-degslanekla-ellas-rupnica-auvere-lauj-eesti-energia-divkarsot-razosanas-apjomus/feed/ 0 3793
Valkā atklāta Enefit koģenerācijas spēkstacija https://15min.lv/2012/10/05/valka-atklata-enefit-kogeneracijas-spekstacija/ https://15min.lv/2012/10/05/valka-atklata-enefit-kogeneracijas-spekstacija/#respond Fri, 05 Oct 2012 12:00:10 +0000 http://15min.lv/?p=3095 Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia Valkā ir atklājis modernu koģenerācijas spēkstaciju elektroenerģijas un siltuma... more »

The post Valkā atklāta Enefit koģenerācijas spēkstacija first appeared on 15min.lv.

]]>
Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia Valkā ir atklājis modernu koģenerācijas spēkstaciju elektroenerģijas un siltuma ražošanai. Šis ir pirmais Igaunijas energokompānijas un tā meitas uzņēmuma Enefit investīciju projekts Latvijā, kas paplašina Enefit darbību ar elektroenerģijas ražošanu.

Jauno spēkstaciju pārvalda uzņēmums SIA Enefit Power & Heat Valka, kas videi draudzīgā veidā, izmantojot vietējo biomasu, ražos elektroenerģiju, vienlaikus apgādājot ar siltumu Valkas iedzīvotājus. Jaunās spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda ir 2,4 MW, savukārt siltumenerģijas ražošanai tā ir 8 MW. Koģenerācijas stacijā kā kurināmais varēs tikt izmantota šķelda, zāģu skaidas vai kūdra.

Jaunās koģenerācijas spēkstacijas atklāšanas laikā Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandor Liive norādīja, ka šim projektam ir arī simboliska nozīme: ”Enefit Latvijas elektroenerģijas tirgū kā pārdevējs darbojas jau no 2007. gada un šajā laikā ir spējis audzēt savu klientu portfeli līdz 1000 uzņēmumiem un 20% atvērtā tirgus daļai. Savukārt šodien mēs arī Latvijā iegūstam vietējā enerģijas ražotāja statusu. ”

Valkas koģenerācijas spēkstacija ir lielisks piemērs projektam, kas spēj sniegt pievienoto vērtību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī tā īstenotājiem. ”Spēkstacija ļaus mums piedāvāt Valkas patērētājiem siltumenerģiju par konkurētspējīgu cenu, vienlaikus paplašinot savu ražošanas portfeli, padarot to daudzveidīgāku un mazinot pārvades sistēmas zudumus, ” skaidro Sandor Liive.

Kopējās investīcijas spēkstacijas izveidē sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. 36 procenti no investīcijām tiek segti no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstības projektiem. 90% Enefit Power&Heat Valka kapitāldaļu pieder Eesti Energia, savukārt Valkas novada dome ir mazākuma akcionārs ar 10 procentiem kapitāldaļu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs novērtē īstenotā projekta nozīmīgo pienesumu pilsētas attīstībā: “Šodien varam novērtēt rezultātu, ko nesis jau 2010. gadā uzsāktais darbs pie iepriekšējo katlumāju modernizācijas. Arī Valkas dome ir veikusi ievērojamu darbu rekonstruējot un izbūvējot jaunas siltumtrases, lai spēkstacijas radīto siltumu varētu izmantot visā Valkā. Tādējādi droši varu teikt, ka veiksmīgā sadarbība ar Enefit Power&Heat Valka ir vainagojusies ar nozīmīgu ieguvumu ikvienam Valkas iedzīvotājam.”

Uzņēmums Enefit Power&Heat Valka līdz šim ražoja siltumenerģiju divās katlumājās, kas kā kurināmo izmantoja biomasu un mazutu. Pēc jaunās spēkstacijas pabeigšanas, šīs katlumājas tiks izmantotas rezerves jaudu nodrošināšanai.

Eesti Energia pašlaik Igaunijā būvē vēl trīs koģenerācijas spēkstacijas. Savukārt Latvijā tiek izvērtēti vairāki jauni investīciju projekti koģenerācijas spēkstaciju izveidei un attīstībai.

The post Valkā atklāta Enefit koģenerācijas spēkstacija first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/10/05/valka-atklata-enefit-kogeneracijas-spekstacija/feed/ 0 3095
Aizvadītajā gadā vējš Latvijā palīdzējis ietaupīt 56 000 tonnu CO2 izmešu https://15min.lv/2012/06/16/aizvaditaja-gada-vejs-latvija-palidzejis-ietaupit-56-000-tonnu-co2-izmesu/ https://15min.lv/2012/06/16/aizvaditaja-gada-vejs-latvija-palidzejis-ietaupit-56-000-tonnu-co2-izmesu/#respond Sat, 16 Jun 2012 14:08:00 +0000 http://15min.lv/?p=1781 Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Vēja enerģijas diena, lai uzsvērtu vēja kā būtiska energoresursa nozīmi.... more »

The post Aizvadītajā gadā vējš Latvijā palīdzējis ietaupīt 56 000 tonnu CO2 izmešu first appeared on 15min.lv.

]]>
Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Vēja enerģijas diena, lai uzsvērtu vēja kā būtiska energoresursa nozīmi. Kā liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit apkopotā informācija, tad arī Latvija var godam atzīmēt šo dienu, jo 2011. gadā ir gandrīz divkāršojušies no vēja saražotās enerģijas apjomi, sasniedzot 72 GWh. Tas ļāva ietaupīt aptuveni 56 000 tonnu CO2 izmešu – līdzvērtīgs izmešu apjoms tam, ko gada laikā rada 28 000 automašīnu.

Baltijas kopējā vēja parku jauda sasniedz 393 MW. Lielākā daļa šo jaudu atrodas Igaunijā (184 MW), kur ir arī Baltijā lielākais vēja parks Aulepa.

Uzņēmumam Eesti Energia piederošajā Aulepa vēja parkā ir uzstādītas 16 vēja turbīnas, kas ik gadu saražo elektroenerģiju ar ko var apgādāt 43 000 mājokļu. Nākamā nozīmīgākā vēja enerģijas ražotāja Baltijā ir Lietuva (179 MW), kurai seko Latvija ar 30 MW lielu vēja turbīnu jaudu.

„Vējš Baltijā ir samērā neizmantots dabas resurss, ja salīdzinām ar situāciju citur Eiropā. Lai arī nav iespējams balstīt visu elektroenerģijas ražošanu tikai uz vēju, jāatzīst, ka šim dabas resursam ir vērā ņemamas priekšrocības – neierobežotā pieejamība un iespēja novērst dažādu ārējo faktoru ietekmi uz iegūtās enerģijas cenu. Tāpēc arī mūsu mātes kompānija Eesti Energia šogad plāno atvērt divus jaunus vēja parkus, kas paaugstinās mūsu vēja enerģijas ražošanas apjomus divas reizes,” stāsta Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik ar vēja enerģiju tiek nodrošināti aptuveni 2.5% no globālā elektroenerģijas patēriņa. Sagaidāms, ka šis rādītājs katrus piecus gadus pieaugs divas reizes, lai 2020. gadā jau 8 – 12% no visas pasaulē saražotās enerģijas būtu radīta ar vēja palīdzību. Šo tendenci apstiprina arī energoresursu cenu kāpums, kas padara vēja enerģiju arvien konkurētspējīgāku.

Interesanti fakti par vēja enerģiju:
• Eiropas Savienībā katra ar vēja palīdzību saražotā elektroenerģijas GWh ietaupa aptuveni 780 kilogramus CO2 izmešu. 2011. gada laikā vēja enerģija Eiropā kopumā palīdzēja ietaupīt vismaz 140 miljonus tonnu CO2 izmešu.
• Eiropā vadošā valsts vēja enerģijas apguvē ir Dānija, kur vēja enerģija nodrošina līdz pat 26 procentiem no ikgadējā elektroenerģijas patēriņa.
• Vēja ģenerators savas darbības laikā saražo līdz pat 80 reizēm vairāk enerģijas nekā tiek iztērēts tā izveidei.

Arī uzņēmumi novērtē iespēju patērēt enerģiju, kas pilnībā saražota no atjaunīgajiem resursiem. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem Enefit piedāvā Zaļās enerģijas produktu, kas nodrošina to, ka 100% visa klientam pārdotā elektroenerģija ir saražota no vēja enerģijas.

The post Aizvadītajā gadā vējš Latvijā palīdzējis ietaupīt 56 000 tonnu CO2 izmešu first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/06/16/aizvaditaja-gada-vejs-latvija-palidzejis-ietaupit-56-000-tonnu-co2-izmesu/feed/ 0 1781
“Zaļā josta” ar Latvijas izglītības iestāžu audzēkņu atbalstu pārstrādei nogādā rekordlielu otrreizējo izejvielu daudzumu https://15min.lv/2012/05/23/zala-josta-ar-latvijas-izglitibas-iestazu-audzeknu-atbalstu-parstradei-nogada-rekordlielu-otrreizejo-izejvielu-daudzumu/ https://15min.lv/2012/05/23/zala-josta-ar-latvijas-izglitibas-iestazu-audzeknu-atbalstu-parstradei-nogada-rekordlielu-otrreizejo-izejvielu-daudzumu/#respond Wed, 23 May 2012 20:51:52 +0000 http://15min.lv/?p=1212 Maijā apkopoti SIA „Zaļā josta” rīkoto skolu konkursu rezultāti un sumināti uzvarētāji. Aizvadītā mācību gadā... more »

The post “Zaļā josta” ar Latvijas izglītības iestāžu audzēkņu atbalstu pārstrādei nogādā rekordlielu otrreizējo izejvielu daudzumu first appeared on 15min.lv.

]]>
Maijā apkopoti SIA „Zaļā josta” rīkoto skolu konkursu rezultāti un sumināti uzvarētāji. Aizvadītā mācību gadā „Zaļā josta” aicināja Latvijas izglītības iestāžu audzēkņus iesaistīties trīs praktiskās otrreizējo izejvielu šķirošanas kampaņās – bateriju, makulatūras un tukšu dzērienu kartona paku vākšanas konkursos. Apkopojot visu konkursu rezultātus un nosakot uzvarētājus – aktīvākos otrreizējo izejvielu vācējus – ar bērnu līdzdalību pārstrādei nogādātas 9,5 tonnas bateriju, 1068 tonnas makulatūras un 11 tonnas tetrapaku.

Bateriju vākšanas konkursā „Būsim atbildīgi!” iesaistījās 191 izglītības iestāde, mācību gada laikā savācot 9547,26 kg izlietoto bateriju. Konkursa uzvarētāji, kas savāca vislielāko izlietoto bateriju daudzumu pēc kopējā savāktā bateriju apjoma uz izglītības iestādi, ir Smiltenes Trīs pakalnu sākumskola, kuras audzēkņi savāca 500.58 kg izlietoto bateriju, Valmieras pilsētas speciālā PII “Bitīte”, kuras jaunie dabas draugi savāca 371.00kg izlietoto bateriju, Brocēnu novada Gaiķu pamatskola, kuras audzēkņi SIA „Zaļā josta” rīkotā bateriju vākšanas konkursā piedalījās jau trešo reizi, spēja savākt 345.00 kg izlietoto bateriju. Īpaši godinātas tika arī tās izglītības iestādes, kuru audzēkņi izrādījuši lielāko aktivitāti bateriju vākšanā, proti, savākuši vislielāko izlietoto bateriju daudzumu uz vienu audzēkni. Šo tituli izcīnīja Brocēnu novada Gaiķu pamatskola, kurā savākti 6.389 kg bateriju uz vienu audzēkni, Apes PII “Vāverīte”, kuras audzēkņi bija spējīgi savākt 4.247 kg bateriju uz vienu bērnu, kā arī Daugmales pamatskolas audzēkņi, kuri arī šogad bija cītīgi bateriju vācēji un savāca 3.326 kg bateriju uz vienu audzēkni.

Dalībai makulatūras vākšanas konkursā „Otru elpu papīram” pieteicās 360 izglītības iestādes no visas Latvijas, kopā sašķirojot 1068 tonnas un 812 kg makulatūras. Vislielāko aktivitāti izrādīja Vidzemes reģions, pārstāvot gandrīz pusi no dalībnieku skaita. Konkursa uzvarētāji, kuri sakrāja vislielāko makulatūras daudzumu uz izglītības iestādi, ir Mārupes pamatskola ar 41247 kg makulatūras, Rīgas Centra humanitārā vidusskola ar 28423 kg makulatūras, un Ezeres vidusskolas pirmskolas izglītības grupas, kuras kopā sašķiroja 22398 kg makulatūras. Balvas saņēma arī tie makulatūras vācēji, kas savāca vislielāko makulatūras daudzumu uz vienu audzēkni. Tās ir Ezeres vidusskolas pirmsskolas izglītības grupas, sašķirojot 430.73 kg makulatūras uz vienu audzēkni, Mārupes pamatskola, savācot 242.63 kg makulatūras uz vienu skolēnu, un Vaiņodes novada PII „Zīlīte”, savācot 240.60 kg makulatūras uz vienu audzēkni.

Dzērienu kartona paku vākšanas kampaņa „Šķiro pakas” tika rīkota pirmo reizi, un tajā tika aicinātas iesaistīties izglītības iestāžu klases. Kampaņai pieteicās 263 skolēnu klases un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu grupas, kopā savācot 10816.90kg tukšo dzērienu kartona paku. Kampaņas laureāti ir Griķu pamatskolas 9. klase, savācot 1 223.00 kg, tās ir 38219 pakas, Kuldīgas PII „Cīrulītis” grupiņa „Zīļuki”, savācot 409.41 kg, tās ir 12794 pakas, un Vaiņodes internātpamatskolas 4. klase, savācot 122.62. kg, tās ir 3832 pakas.

The post “Zaļā josta” ar Latvijas izglītības iestāžu audzēkņu atbalstu pārstrādei nogādā rekordlielu otrreizējo izejvielu daudzumu first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/05/23/zala-josta-ar-latvijas-izglitibas-iestazu-audzeknu-atbalstu-parstradei-nogada-rekordlielu-otrreizejo-izejvielu-daudzumu/feed/ 0 1212
Piedāvā risinājumu naftas drošības rezervju izveidei par zemāku cenu https://15min.lv/2012/05/16/piedava-risinajumu-naftas-drosibas-rezervju-izveidei-par-zemaku-cenu/ https://15min.lv/2012/05/16/piedava-risinajumu-naftas-drosibas-rezervju-izveidei-par-zemaku-cenu/#respond Tue, 15 May 2012 21:41:38 +0000 http://15min.lv/?p=1083 Ministru kabineta sēdē vakar, 15.maijā, tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem... more »

The post Piedāvā risinājumu naftas drošības rezervju izveidei par zemāku cenu first appeared on 15min.lv.

]]>
Ministru kabineta sēdē vakar, 15.maijā, tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem tiek atcelts ierobežojums dalībai naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos iesniegt piedāvājumu tikai licencētiem nozares komersantiem.

Paplašinot potenciālo dalībnieku loku konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi, tiek prognozēts, ka Ekonomikas ministrija kā pasūtītājs konkursos varētu saņemt vairāk pieteikumu, kas savā starpā konkurēs gan ar finanšu, gan ar tehnisko piedāvājumu.

Plašāks pretendentu loks un lielāka konkurence konkursos varētu veicināt, ka tiek iesniegti piedāvājumi ar zemāku cenu par naftas produktu drošības rezervju izveidi. Līdz ar to arī samazinātos kopējā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Šobrīd spēkā esošā Enerģētikas likuma redakcija nosaka, ka piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi ir tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālajām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem, ierobežojot citu komersantu iespēju kļūt par pretendentiem šajos konkursos.
Analizējot līdz šim organizēto atklāto konkursu par naftas produktu drošības rezervju izveidi rezultātus, secināms, ka konkursos iesniegto piedāvājumu skaits nav pietiekams, lai drošības rezerves neradītu nedz pārāk lielu administratīvo slogu komersantiem, nedz pārāk lielu ietekmi uz degvielas gala cenu.

Šodien MK skatītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka piedāvājumus konkursos varēs iesniegt arī nelicencēti komersanti, ievērojot konkursa nolikumā noteiktās prasības, t.sk. attiecībā uz komersanta praktisko spēju sniegt naftas rezervju nodrošināšanas pakalpojumu.

The post Piedāvā risinājumu naftas drošības rezervju izveidei par zemāku cenu first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/05/16/piedava-risinajumu-naftas-drosibas-rezervju-izveidei-par-zemaku-cenu/feed/ 0 1083
Energoresursu cenu kāpuma dēļ Latvija gadā var zaudēt 0,5 miljardus eiro https://15min.lv/2012/05/13/energoresursu-cenu-kapuma-del-latvija-gada-var-zaudet-05-miljardus-eiro/ https://15min.lv/2012/05/13/energoresursu-cenu-kapuma-del-latvija-gada-var-zaudet-05-miljardus-eiro/#respond Sun, 13 May 2012 20:57:36 +0000 http://15min.lv/?p=1025 Neuzlabojot energoefektivitāti, Latvijas ekonomika enerģijas izmaksu kāpuma dēļ ik gadu zaudēs apmēram 451 miljonu eiro,... more »

The post Energoresursu cenu kāpuma dēļ Latvija gadā var zaudēt 0,5 miljardus eiro first appeared on 15min.lv.

]]>
Neuzlabojot energoefektivitāti, Latvijas ekonomika enerģijas izmaksu kāpuma dēļ ik gadu zaudēs apmēram 451 miljonu eiro, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pirmais Baltijas valstu ekonomiku enerģētiskās atkarības pētījums. Tajā tika analizēta Baltijas valstu vadošo tautsaimniecības sektoru atkarība no enerģētikas produktu cenu pieauguma atbilstoši trim iespējamiem enerģijas izmaksu attīstības scenārijiem – optimistiskais, reālais un pesimistiskais.

Reālais enerģijas cenu kāpuma scenārijs paredz, ka degvielas cena no 2011. līdz 2016. gadam pieaugs par 25%, siltumenerģijas cena par 19% un elektroenerģijas cena par 13%.

Pētījums parādīja, ka no visām Baltijas valstīm tieši Latvija ir visvairāk pakļauta enerģijas cenu kāpuma ietekmei, savukārt salīdzinoši vismazāk enerģijas cenu kāpumam ir pakļauta Igaunija. Piemēram, Igaunijas rūpniecības sektora rentabilitātes rādītāji ir 4,5 reizes augstāki nekā Latvijas un divreiz augstāki nekā Lietuvas rūpniecības sektorā. Savukārt enerģijas patēriņa intensitāte visās trīs valstīs šajā sektorā ir līdzīga, kas liecina par to, ka Igaunijas rūpniecības sektors darbojas ievērojami efektīvāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

Visās trijās Baltijas valstīs visvairāk no enerģijas cenu svārstībām cieš transporta sektors, jo enerģijas izmaksas veido lielāko daļu no šī sektora pamatdarbības izmaksām, bet bruto peļņas rādītāji ir vieni no mazākajiem. Savukārt vismazāk enerģijas cenu svārstības visās trijās Baltijas valstīs ietekmē tirdzniecības un pakalpojumu sektoru, jo šiem uzņēmumiem enerģijas izmaksas veido salīdzinoši mazu īpatsvaru no kopējām izmaksām.

Gregorijs Rubinčiks, SIA KPMG Baltics Enerģētikas sektora vadītājs: „Transporta sektors visās trijās Baltijas valstīs ir visvairāk atkarīgs no enerģijas cenu svārstībām, jo enerģijas cena veido būtiskāko šī sektora izmaksu daļu, Latvijā sasniedzot pat 30,7% (Lietuvā un Igaunijā apmēram 10%). Neto peļņas norma šajā sektorā Latvijā savukārt ir 2,7% (Lietuvā – 2,1% un Igaunijā – 4,4%). Interesanti, ka arī lauksaimniecības, zvejas un meža sektora enerģijas izmaksu daļa kopējās izmaksās ir salīdzinoši liela (13,5% Latvijā, 8,3% Igaunijā un 6,9% Lietuvā), tomēr Latvijā pārbaudītajā periodā bija visaugstākā vidējā neto peļņa: 13,6% (8,6% Igaunijā un 5,4% Lietuvā). Tas norāda, ka šis sektors ir samērā elastīgs pret enerģijas produktu cenu pieaugumu, jo īpaši Latvijā.”

Baltijas valstis 13% no IKP tērē energoresursu importam
2000. gadā Baltijas valstu degvielas iepirkumu apjoms sasniedza 9,1% no IKP, bet 2010. gadā – jau 13% no IKP. Tā ir ievērojumi augstāka proporcija nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā fosilo enerģijas resursu cenu pieaugumu, līdz 2020. gadam Baltijas valstis enerģijas resursu iepirkumiem tērēs ievērojami lielāku proporciju IKP, kas mazinās valstu ekonomiku efektivitāti un radīs nopietnus draudus to ilgtspējīgai attīstībai.

Latvijas atkarība no energoresursu importa ir augstāka nekā Igaunijai, bet zemāka nekā Lietuvai. 2010. gadā Baltijas valstis saražoja 5,5 miljonu tonnu naftas ekvivalentu, bet importēja divreiz vairāk – 11,4 miljonus tonnu naftas ekvivalentu. Vislielākā atkarība no importētajiem resursiem bija Lietuvai, kurai pēc Ignalinas spēkstacijas slēgšanas bija nepieciešams līdzsvarot enerģijas patēriņu, veicot tiešus elektroenerģijas iepirkumus un ražojot pašiem, izmantojot dabasgāzi. Mazākais reģistrētais enerģijas deficīts bija Igaunijai, kura turpina attīstīt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot degslānekli un atjaunojamo enerģiju.

Edgars Voļskis, SIA KPMG Baltics vecākais menedžeris: „Ir skaidrs, ka fosilo enerģijas resursu cenas turpinās palielināties un līdz ar to pieaugs arī enerģijas cenu kāpuma risku ietekme uz valsts ekonomiku. Enerģijas resursu izmaksām pieaugot, būtiski samazināsies energoietilpīgo uzņēmumu peļņas daļa, savukārt pārdomāts energoresursu patēriņš kļūs par arvien izšķirošāku uzņēmumu konkurētspējas nosacījumu.

Tāpēc Baltijas valstīm un jo īpaši Latvijai būtu jādomā, kā mazināt atkarību no globālajām fosilo izrakteņu cenu tendencēm un stimulēt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt energoefektivitātes pasākumus. Tāpat būtu jādomā par finanšu instrumentiem un ekonomiskajiem stimuliem vietējo un ārvalstu investīciju piesaistei enerģētikas sektorā, kā arī jāuzlabo enerģētikas sektora regulējums.”

Galvenais izmaksu un atkarības iemesls – zema energoefektivitāte
Baltijas valstu ekonomiku ļoti zemā energoefektivitāte ir galvenais iemesls augstajām izmaksām un lielajai atkarībai no energoresursu importa. To var novērtēt, piemēram, salīdzinot tādus rādītājus kā naftas ekvivalentu kilogramu skaitu, kas nepieciešams, lai saražotu 1 000 eiro no IKP. Pieņemot, ka Eiropas vidējais IKP energoefektivitātes rādītājs 2009. gadā bija 100%, Igaunijā un Latvijā tas bija aptuveni 430%, bet Lietuvā – 315% no vidējā ES līmeņa. Piemēram, IKP energoefektivitāte Somijā ir tikai par 57% augstāka nekā vidēji 27 ES dalībvalstī, kaut tā atrodas uz ziemeļiem no Igaunijas un tai ir līdzīgs resursu pieprasījums.

Gregorijs Rubinčiks, SIA KPMG Baltics Enerģētikas sektora vadītājs: „Latvijai ir nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, lai padarītu tās ekonomiku ievērojami konkurētspējīgāku un sasniegtu tādu pašu līmeni kā pārējās Baltijas valstīs. Ieguldījumi varētu tikt veikti ēku un celtņu siltumizolācijā, efektīvās siltuma un eletroenerģijas ražošanas iekārtās, atjaunojamo resursu ieguvē, pārejā uz plaša mēroga sašķidrinātās dabas gāzes un dabas gāzes lietošanu autoparkos, vairāku lielu hidroelektrostaciju celtniecībā Latvijā.

Cits svarīgs jautājums ir pašu vadošo tautsaimniecības sektoru ekonomiskās efektivitātes palielināšana un investīcijas tajā, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un enerģijas pieprasījuma pārvaldi, piemēram, atbalstot modernu mērīšanas un enerģijas pārvaldes sistēmu lietošanu un uzstādīšanu, kā arī lielu uzglabāšanas, komerciālo ēku un ražotņu izveidi, kas palīdzēs samazināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un siltumenerģijas, kā arī veikt ieguldījumus efektīvākās ražošanas iekārtās, samazinot enerģijas patēriņu.”

Patērētāji šobrīd neizjūt ieguvumus no atjaunojamās enerģijas
Atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā visaugstākais ir Latvijā, tomēr patērētāji neizjūt ekonomisko izdevīgumu, jo enerģijas cenas turpina strauji palielināties. Laikā no 2006. līdz 2010. gadam visstraujākais elektroenerģijas cenu pieaugums bija vērojams tieši Latvijā – 43%, Lietuvā – 38% un Igaunijā – 25%. Savukārt lielākais siltumenerģijas cenu pieaugums bija vērojams Lietuvā – 47%, bet Latvijā – 43% un Igaunijā – 39%.

Tas izskaidrojams ar to, ka obligātie atbalsta maksājumi Latvijas elektrības rēķinos ir vieni no augstākajiem Eiropā. Savukārt reālie ieguldījumi atjaunojamajā enerģijā veido tikai aptuveni 3% no kopējiem ieguldījumiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā valstī, un šī tarifu komponente tiek novirzīta lielu gāzes koģenerācijas staciju projektu atbalstam Latvijā. Izvēlētā politika nav nodrošinājusi to, ka gala patērētājs izjūt labumu no atjaunojamās enerģijas izmantošanas.

Viens no risinājumiem varētu būt emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto līdzekļu novirzīšana atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektu finansēšanai, tādējādi nodrošinot, ka enerģijas gala patērētājiem nav jāsedz pilna investīciju summa. Šādi piesaistāmais kapitāla apjoms Latvijā varētu būt aptuveni 86 miljoni eiro.

The post Energoresursu cenu kāpuma dēļ Latvija gadā var zaudēt 0,5 miljardus eiro first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/05/13/energoresursu-cenu-kapuma-del-latvija-gada-var-zaudet-05-miljardus-eiro/feed/ 0 1025
Eesti Energia ir ielikusi Auveres elektrostacijas pamatakmeni https://15min.lv/2012/05/10/eesti-energia-ir-ielikusi-auveres-elektrostacijas-pamatakmeni/ https://15min.lv/2012/05/10/eesti-energia-ir-ielikusi-auveres-elektrostacijas-pamatakmeni/#comments Wed, 09 May 2012 22:02:20 +0000 http://15min.lv/?p=992 Ir ielikts pamatakmens jaunajai Baltijā lielākā elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia elektrostacijai Auverē (Idu Virumā rajons,... more »

The post Eesti Energia ir ielikusi Auveres elektrostacijas pamatakmeni first appeared on 15min.lv.

]]>
Ir ielikts pamatakmens jaunajai Baltijā lielākā elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia elektrostacijai Auverē (Idu Virumā rajons, Igaunija). Jaunā elektrostacija nodrošinās valsti ar jaunām elektroenerģijas ražošanas jaudām, kas ilgtermiņā ļaus turpināt pilnībā segt savu iekšējo enerģijas patēriņu ar vietējiem resursiem un nodrošināt elektroenerģijas eksporta potenciālu.

Auveres elektrostacija tiks pilnībā pabeigta līdz 2015. gada beigām un tās jauda sasniegs 300 MW, tādējādi papildinot kopējo Eesti Energia elektroenerģijas ražošanas jaudu. Pašlaik uzņēmuma saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 10.4 TWh gadā, kas ievērojami pārsniedz Igaunijas patēriņu, kas 2011. gadā bija vien 7.8 TWh. Salīdzinājumam Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas patēriņš aizvadītajā gadā bija attiecīgi 6.8 un 10.5 TWh.

„Igaunija mērķtiecīgi virzās uz savu energoneatkarību un Auveres elektrostacijai būs nozīmīga loma šīs neatkarības nodrošināšanā. Mūsu mērķis ir pilnībā segt valsts iekšējo enerģijas patēriņu ar pašmāju resursiem un vienlaikus uzturēt pietiekamas ražošanas jaudas, lai pārdotu elektroenerģiju Baltijas reģionā,” svinīgās pamatakmens ielikšanas ceremonijas laikā skaidroja Sandors Līve, Eesti Energia valdes priekšsēdētājs.

Jaunā Auveres elektrostacija darbosies ar pilnībā vietējas izcelsmes resursiem – degslānekļa un biomasas maisījumu. Tas nodrošinās no globālajām energoresursu cenu svārstībām un to importa neatkarīgus ražošanas procesus. Vietējo resursu izmantošana arī ļauj garantēt stabilas elektroenerģijas cenas ilgākā laika periodā.

„Lai paaugstinātu Auveres spēkstacijas konkurētspēju laikā, kad tiek īstenota ļoti stingra vides aizsardzības politika, mēs esam radījuši iespēju ar biomasu aizstāt līdz pat 50 procentiem no stacijai nepieciešamā kurināmā. Tas ļaus spēkstacijas izmešu apjomam būt vienā līmenī ar modernām dabasgāzes spēkstacijām un samazinās cenu risku, ko rada CO2 kvotu cenu svārstības,” papildina Sandors Līve.

Kopējās Auveres elektrostacijas būvniecības izmaksas sasniedz aptuveni 640 miljonu eiro un pašlaik Igaunijas valdība turpina sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējām finansēt Auveres elektrostacijas būvniecību ar bezmaksas oglekļa emisiju kvotu piešķiršanu.

Auveres elektrostacija un Enefit 280 degslānekļa eļļas ražotne, kuras būvniecība tiks pabeigta jau šogad, nākotnē kopā veidos mūsdienīgu Narvas apkārtnē izvietotu energokompleksu, kurā ietilps degslānekļa noliktava, degvielas padeves sistēmas un izmešu attīrīšanas iekārtas, kā arī jauna sadales apakšstacija ar 330 kW jaudu.

The post Eesti Energia ir ielikusi Auveres elektrostacijas pamatakmeni first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/05/10/eesti-energia-ir-ielikusi-auveres-elektrostacijas-pamatakmeni/feed/ 3 992
D.Pavļuts un „Hitachi” pārstāvji pārrunā Visaginas AES projekta virzību https://15min.lv/2012/04/25/d-pavluts-un-%e2%80%9ehitachi-parstavji-parruna-visaginas-aes-projekta-virzibu/ https://15min.lv/2012/04/25/d-pavluts-un-%e2%80%9ehitachi-parstavji-parruna-visaginas-aes-projekta-virzibu/#respond Wed, 25 Apr 2012 19:22:58 +0000 http://15min.lv/?p=866 Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien, 25.aprīlī, tikās ar Japānas koncerna “Hitachi” pārstāvjiem, lai pārrunātu Visaginas... more »

The post D.Pavļuts un „Hitachi” pārstāvji pārrunā Visaginas AES projekta virzību first appeared on 15min.lv.

]]>
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien, 25.aprīlī, tikās ar Japānas koncerna “Hitachi” pārstāvjiem, lai pārrunātu Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta virzību, kā arī Latvijas uzņēmēju iespējas piedalīties “Hitachi” rīkotajos iepirkumos.

Tikšanās laikā puses apsprieda panākto progresu Visaginas AES projekta virzībā. Lai arī Latvijas skatījumā Visaginas AES projekts ir nozīmīgs elektroapgādes drošībai Baltijā, Latvija atbalstīs AS “Latvenergo” dalību projektā tikai gadījumā, ja tas būs komerciāli izdevīgs, kā arī būs atrisināti visi vēl neskaidrie jautājumi. Tāpēc reģionālajiem partneriem energokompāniju līmenī jāturpina sarunas, lai rastu atbildes uz visiem būtiskajiem jautājumiem, kas būs galvenais priekšnoteikums Latvijas atbalstam projekta tālākajā virzībā. Vienlaikus Latvija cer, ka “Hitachi” kā lielas un respektablas kompānijas dalība veicinās progresu projekta virzībā, tai skaitā palīdzēs Lietuvas pusei kliedēt neskaidrības un rast risinājumu virknei vēl neskaidro jautājumu.

Latvija un AS „Latvenergo”, kas projektā no Latvijas puses varētu iesaistīties kā reģionālais partneris, ir vairakkārt uzsvērusi, ka dalība Visaginas AES projektā ir iespējama tikai, pamatojoties uz komerciālu izdevīgumu, kas nozīmē arī sabalansētu sadarbības partneru atbildību un iesaisti projektā. Pašlaik iespējamā “Latvenergo” līdzdalība un tās apmēri vēl tiek izvērtēti.

Kompānija „Hitachi-GE Nuclear Energy Ltd.” par Visaginas AES projekta stratēģisko investoru tika izvēlēta 2011.gada jūlijā, bet kā Visaginas AES būvniecības projekta tehniskais konsultants darbosies lielākais AES operators ASV – „Exelon Nuclear Partners”.

The post D.Pavļuts un „Hitachi” pārstāvji pārrunā Visaginas AES projekta virzību first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2012/04/25/d-pavluts-un-%e2%80%9ehitachi-parstavji-parruna-visaginas-aes-projekta-virzibu/feed/ 0 866