Ekonomika - 15min.lv https://15min.lv 15 minūtēs par visu aktuālo Tue, 22 May 2018 14:05:15 +0000 lv-LV hourly 1 https://wordpress.org/?v=6.5.5 34073486 Ekonomikas izaugsme deldē bezdarbu https://15min.lv/2018/05/22/ekonomikas-izaugsme-delde-bezdarbu/ https://15min.lv/2018/05/22/ekonomikas-izaugsme-delde-bezdarbu/#respond Tue, 22 May 2018 14:05:15 +0000 http://15min.lv/?p=6513 Gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šī gada pirmajā ceturksnī... more »

The post Ekonomikas izaugsme deldē bezdarbu first appeared on 15min.lv.

]]>
Gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šī gada pirmajā ceturksnī bija par 11.3 tūkstošiem jeb 12.4% bezdarbnieku mazāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bezdarba līmenis no 9.4% pērnā gada sākumā saruka līdz 8.2% šī gada sākumā. Ja salīdzinām ar pērnā gada nogali, tad neliels kāpums ir ierasta lieta, kas skaidrojama ar sezonālu darbu samazināšanos gada aukstākajos mēnešos. Ja pagājušā gada pirmajā pusē bezdarba kritums bija lielākoties iedzīvotāju sarukuma nopelns, tad šī gada sākumā bezdarba samazināšanos ir veicinājis nodarbinātības kāpums. Nodarbināto skaits palielinājās par 15.5 tūkstošiem cilvēku jeb 1.8%, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Lielāko pieauguma daļu veidoja strādājošie 55-64 gadu vecumā, kas saistīts gan ar pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, gan sabiedrības novecošanos (šī ir vienīgā grupa, kur auga iedzīvotāju skaits). Tomēr nodarbināto skaita pieaugums bija vērojams arī citās vecuma grupās, izņemot jauniešus (iedzīvotāju skaitā vislielākais kritums tieši jauniešu grupā).

Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpināja sarukt – par aptuveni 18 tūkstošiem gada laikā, bet krituma temps kļuva lēnāks. Iespējams, ekonomikas izaugsme un vidējās algas kāpums palīdz mazināt vēlmi aizbraukt un attiecīgi arī aizbraucēju skaitu. Tomēr kopumā iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, kas kopā ar ekonomikas izaugsmes radīto pieprasījumu šogad turpinās sildīt darba tirgu. Gaidāms, ka šī gada laikā darba devēju skaits, kas norāda uz darbaspēka trūkumu kā biznesu ierobežojošu faktoru, turpinās pieaugt un būs arvien grūtāk aizpildīt vakances. Savukārt darbaspēka rezerves – bezdarbnieki un ekonomiski neaktīvā sabiedrības daļa – turpinās izsīkt. Lai atrastu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem būs jāmaksā vairāk. Augot darba meklētāju iespējām atrast darbu un strādājošo ienākumiem, uzlabosies iedzīvotāju finansiālā situācija.

The post Ekonomikas izaugsme deldē bezdarbu first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2018/05/22/ekonomikas-izaugsme-delde-bezdarbu/feed/ 0 6513
Ātra izaugsme, stabila inflācija https://15min.lv/2018/05/10/atra-izaugsme-stabila-inflacija/ https://15min.lv/2018/05/10/atra-izaugsme-stabila-inflacija/#respond Thu, 10 May 2018 14:30:49 +0000 http://15min.lv/?p=6489 Gada inflācija aprīlī nedaudz “atsēdusies” – līdz 2.0%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas.... more »

The post Ātra izaugsme, stabila inflācija first appeared on 15min.lv.

]]>
Gada inflācija aprīlī nedaudz “atsēdusies” – līdz 2.0%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1.5%, bet pakalpojumu – par 3.3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.

Pagaidām preču inflācija Latvijā turas pretī pasaules tendencēm. Pasaules pārtikas cenas pēdējos mēnešos rāda augšupejošu tendenci, ko galvenokārt noteicis graudu un piena cenu sadārdzinājums. Taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī, salīdzinot ar martu, saruka. Tas pats sakāms par naftas cenām. Brent naftas cena par barelu pēdējos mēnešos kāpj, šobrīd esot pie augstākā līmeņa, kopš 2014. gada beigām – 78 dolāru atzīmes. Nesenais kāpums saistāms ar ASV izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un potenciālajām sankcijām pret Irānu, kas raisa bažas par pasaules naftas piedāvājuma samazināšanos. Par spīti cenu kāpumam degvielas cenas aprīlī Latvijā mēneša griezumā sarukušas. Kopš aprīļa vidus arī eiro dolāra kurss ir zaudējis vilkmi un nedaudz vājinājies, Eiropas izaugsmei palēninoties. Pasaules tendences vietējās cenās var atspoguļoties ar nokavēšanos, tādēļ iepriekš minētajiem faktoriem ir potenciāls cenu paaugstinošs efekts turpmākajos mēnešos.

Četri mēneši ar gana zemu gada inflāciju mazina gaidas, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būtiski pārsniegt pērnā gada tempu. Kā rāda aptaujas, arī iedzīvotāju gaidas par cenu kāpumu nākamajos 12 mēnešos sarūk, pie tam jau no pērnā gada rudens. Tas, iespējams, kavē daļu uzņēmēju paaugstināt cenas. Tomēr ar vidējo algu izaugsmi tuvu pie 9%, cenām, it īpaši pakalpojumu, būtu jāaug straujāk. Neceļot cenas, uzņēmumiem būs grūtāk saglabāt veselīgu finanšu situāciju. Ņemot vērā ātrumu, ar kādu aug Latvijas ekonomika, gada inflācijas tempi šogad bijuši iedzīvotāju maciņiem labvēlīgi.

The post Ātra izaugsme, stabila inflācija first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2018/05/10/atra-izaugsme-stabila-inflacija/feed/ 0 6489
Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2017. gada https://15min.lv/2016/12/23/mikrouznemumu-nodokla-izmainas-no-2017-gada/ https://15min.lv/2016/12/23/mikrouznemumu-nodokla-izmainas-no-2017-gada/#comments Fri, 23 Dec 2016 12:50:32 +0000 http://15min.lv/?p=6274 Šā gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra MUN... more »

The post Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2017. gada first appeared on 15min.lv.

]]>
eiro-naudaŠā gada 20.decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12%, savukārt MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. No 2018.gada 1.janvāra MUN likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam būs vienāda – 15%.

Stājoties spēkā jaunajam režīmam, kopumā būtiski lielākajai daļai mikrouzņēmumu nodokļu slogs pret iepriekš plānoto (MUN likmes samazināšana un minimālā VSAOI ieviešana) samazināsies, jo to apgrozījums ir zemāks par vidējo. Maza apjoma komersanti un saimnieciskās darbības veicēji varēs turpināt piemērot vienkārši administrējamo MUN režīmu. Tāpat šādā veidā tiks veicināta MUN sistēmas progresivitātes, jo mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu būs mazāks nodokļu slogs. Tiem MUN, kas darbojas sezonāli, nebūs jāmaksā nodokļi laikā, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība.

Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts likumā noteiktajos gadījumos) MUN maksātāja statusu, vai arī atteikties no MUN maksātāja statusa, to var veikt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz 2017.gada 31.janvārim.

MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var arī brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, reizi mēnesī veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītas summas, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tādējādi darbinieki garantē sev lielāku sociālo nodrošinājumu.

Būtiskākie ieguvumi darbiniekiem, ja par tiem tiek maksātas sociālās iemaksas, ir slimības pabalsts, apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, apgūt jaunas iemaņas un atrast jaunu darbu, ja iepriekšējais darbs zaudēts, kā arī garantēta pensija vecumdienās. Vienlaikus sociālās iemaksas nodrošina pensijas arī šī brīža pensionāriem – mūsu vecākiem un vecvecākiem.

Vienlaikus no likuma ir izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Savukārt grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz ar 2017. gadu atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā maksājuma ieviešanas.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājaslapā.

The post Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas no 2017. gada first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2016/12/23/mikrouznemumu-nodokla-izmainas-no-2017-gada/feed/ 1 6274
Saeima atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu līdz 15%; atceļ sociālās iemaksas no minimālās algas https://15min.lv/2016/12/20/saeima-atbalsta-mikrouznemumu-nodokla-likmes-palielinasanu-lidz-15-atcel-socialas-iemaksas-no-minimalas-algas/ https://15min.lv/2016/12/20/saeima-atbalsta-mikrouznemumu-nodokla-likmes-palielinasanu-lidz-15-atcel-socialas-iemaksas-no-minimalas-algas/#respond Tue, 20 Dec 2016 13:13:44 +0000 http://15min.lv/?p=6262 No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 procentu apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no... more »

The post Saeima atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu līdz 15%; atceļ sociālās iemaksas no minimālās algas first appeared on 15min.lv.

]]>
12715589_1058670664195808_5283574614164483776_nNo nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 procentu apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 procenti.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Uzņēmēji, kuri, ņemot vērā radušos situāciju, bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, līdz 2017.gada 31.janvārim varēs pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa atgūšanai.

Grozījumi noteic 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus, bet 2018.gadā – 80 procentus.

Vienlaikus Saeima šodien pieņēma arī grozījumus saistītajos likumos, atsakoties no minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. Saeima, grozot likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, atcēla 2015.gada 30.novembrī pieņemto regulējumu, ka paredzēja nākamgad sociālo iemaksu minimālo objektu noteikt ¾ apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 2018.gada sociālās iemaksas būtu jāveic vismaz no minimālās darba algas.

Tāpat Saeima šodien, otrreiz caurlūkojot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, ko bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzdeva Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļa regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Saeima noteica, ka mikrouzņēmumu darbības regulējums būs spēkā vēl vienu gadu pēc tam, kad spēkā būs stājusies jaunā kārtība, kas aizstās līdzšinējo regulējumu.

Otrreizējā caurlūkošanā Saeima no likuma izslēdza normas, kas paredzēja ierobežot nozares, kurās mikrouzņēmums ir tiesīgs darboties.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, neskatoties uz pārejas periodu, kas bija noteikts jaunajam regulējumam, šādas izmaiņas prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotos darbos un izmaksas sezonāli nodarbinātajiem. Pret grozījumiem šoruden iebilda arī nevalstiskās organizācijas, norādot, ka tādējādi tie var kavēt īstenot biedrību un nodibinājumu sociāli atbildīgos mērķus.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

The post Saeima atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu līdz 15%; atceļ sociālās iemaksas no minimālās algas first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2016/12/20/saeima-atbalsta-mikrouznemumu-nodokla-likmes-palielinasanu-lidz-15-atcel-socialas-iemaksas-no-minimalas-algas/feed/ 0 6262
Latvijas Banka laiž apgrozībā ES karoga jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu https://15min.lv/2015/11/02/latvijas-banka-laiz-apgroziba-es-karoga-jubilejai-veltitu-2-eiro-pieminas-monetu/ https://15min.lv/2015/11/02/latvijas-banka-laiz-apgroziba-es-karoga-jubilejai-veltitu-2-eiro-pieminas-monetu/#respond Mon, 02 Nov 2015 17:35:48 +0000 http://15min.lv/?p=6130 Latvijas Banka rīt, 2015. gada 3.novembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu “Eiropas Savienības karogam... more »

The post Latvijas Banka laiž apgrozībā ES karoga jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu first appeared on 15min.lv.

]]>
nkblLatvijas Banka rīt, 2015. gada 3.novembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu “Eiropas Savienības karogam 30”. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 3.novembra. 10 000 monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).

Šī ir eiro zonas valstu kopīgā 2 eiro piemiņas monēta, kuras dizains tika noskaidrots konkursā un tam sekojošā eiropiešu balsojumā, kurā piedalījās aptuveni 100 000 cilvēku. Monēta veltīta 30 gadu jubilejai, kopš Eiropas Savienības (ES) līderi apstiprināja Eiropas karogu par oficiālu ES simbolu.

Piemiņas monētas grafisko dizainu veidojis Georgijs Stamatopuls (Georgios Stamatopoulos) no Grieķijas Bankas. Latvijas Bankas izlaistajām monētām reversā ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostā tāpat kā visām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām ir uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU”. Piemiņas jeb īpaša dizaina apgrozības monētu Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks ir Luks Luikss(Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.

Jaunās 2 eiro monētas kaltas Bādenes-Virtembergas valsts kaltuvē (Die Staatlichen Münzen Baden-Württemberg) Vācijā.

Monētas dizaina autors G. Stamatopuls uzsver, ka monētā redzamais karogs ir simbols, kas vieno tautas un kultūras, kurām ir kopīgs nākotnes redzējums un ideāli. Dizainā redzamas 12 zvaigznes, kuras pārvēršas cilvēku figūrās, kas ieskauj jaunas Eiropas dzimšanu.

Latvijā izlaistās monētas “Eiropas Savienības karogam 30” tirāža ir 1 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas šādas īpašas apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu kalt vairāku valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta. Šogad Latvijas Banka emitējusi 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Latvijas Republikas prezidentūrai ES, un gada nogalē plāno izlaist 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu.

The post Latvijas Banka laiž apgrozībā ES karoga jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2015/11/02/latvijas-banka-laiz-apgroziba-es-karoga-jubilejai-veltitu-2-eiro-pieminas-monetu/feed/ 0 6130
Darbavietu skaits 2013.gadā pieaudzis par 1.9% https://15min.lv/2014/03/19/darbavietu-skaits-2013-gada-pieaudzis-par-1-9/ https://15min.lv/2014/03/19/darbavietu-skaits-2013-gada-pieaudzis-par-1-9/#respond Wed, 19 Mar 2014 07:18:21 +0000 http://15min.lv/?p=5769 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, kopējais darbavietu skaits 2013. gada beigās, salīdzinot ar... more »

The post Darbavietu skaits 2013.gadā pieaudzis par 1.9% first appeared on 15min.lv.

]]>
studenti1Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, kopējais darbavietu skaits 2013. gada beigās, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, ir palielinājies par 16,5 tūkst. jeb 1,9%. Ņemot vērā salīdzinoši augsto bezdarbu, lielākā daļa no jaunām darbavietām (16.3 tūkst.) tika aizpildītas un brīvo darbavietu skaits palielinājies vien par 0,2 tūkst.

Vienlaikus, jāatzīmē, ka brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances.

Darbavietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā. Aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā 2013.gada 4.ceturkšņa beigās palielinājās par 2,8% jeb 15,4 tūkst., salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu. Vienlaikus sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits pieaudzis vien par 0,8 tūkst. jeb 0.3%.

Starp tautsaimniecības nozarēm būtiskākais darbavietu pieaugums gada griezumā bija būvniecības nozarē (3,5 tūkst. darbavietu), veselības un sociālās aprūpes nozarē (2,6 tūkst. darbavietu), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (2,2 tūkst. darbavietu) un transporta nozarē (2,1 tūkst. darbavietu).

Jāatzīmē, ka darbavietu pieaugums pamatā ir bijis augstākās un vidējās kvalifikācijas profesiju grupās. Gada griezumā augstākās kvalifikācijas profesiju grupā aizņemto darbavietu skaits ir pieaudzis par 13,5 tūkst., vidējās kvalifikācijas profesiju grupā – par 1,7 tūkst., bet vienkāršo profesiju grupā par 1,2 tūkst. Sagaidāms, ka līdzīgas tendences būs vērojamas arī turpmāk, mainoties tautsaimniecības struktūrai par labu zināšanu ietilpīgākiem preču un pakalpojumu segmentiem, arvien lielāks pieprasījums būs pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2014.gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, kas arī noteiks turpmāku darbavietu pieaugumu, tomēr tas visdrīzāk kļūs lēnāks, jo izaugsme galvenokārt balstīsies uz produktivitātes pieaugumu.

The post Darbavietu skaits 2013.gadā pieaudzis par 1.9% first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2014/03/19/darbavietu-skaits-2013-gada-pieaudzis-par-1-9/feed/ 0 5769
“Swedbank” ekonomiste: Latvijā joprojām vājāka inflācija nekā eirozonā https://15min.lv/2014/02/12/swedbank-ekonomiste-latvija-joprojam-vajaka-inflacija-neka-eirozona/ https://15min.lv/2014/02/12/swedbank-ekonomiste-latvija-joprojam-vajaka-inflacija-neka-eirozona/#respond Wed, 12 Feb 2014 08:04:39 +0000 http://15min.lv/?p=5596 Kā jau mēs gaidījām, janvārī salīdzinot ar pērno decembri patēriņa cenas pieauga par 0.6% un... more »

The post “Swedbank” ekonomiste: Latvijā joprojām vājāka inflācija nekā eirozonā first appeared on 15min.lv.

]]>
Kā jau mēs gaidījām, janvārī salīdzinot ar pērno decembri patēriņa cenas pieauga par 0.6% un gada inflācija sasniedza 0.4%, portālam “15min.lv” pastāstīja AS “Swedbank” ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Janvārī patēriņa cenas ietekmēja ierastā sezonalitāte, kā arī nedaudz arī eiro efekts. Ziemas izpārdošanu dēļ samazinājās apģērbu un apavu cenas, bet dārzeņu un augļu cenas sezonāli sadārdzinājās. Tikmēr janvārī bija novērojams spējākais pakalpojumu cenu kāpums kopš 2009.gada, mēneša laikā tās pieauga par 1% un tas lielā mērā varētu būt saistāms ar eiro ieviešanu un cenu noapaļošanu. Cenas manāmi pieauga, piemēram, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem (par 1.5% mēneša laikā), atpūtas un kultūras pakalpojumiem (+1.5%), kā arī frizētavās (2.2%). Tiesa, minētie pakalpojumi aizņem visai nelielu daļu mājsaimniecības tēriņos (ap 8% pēc 2013.g. svariem, jo CSP vēl nav publiskojusi 2014.g.svarus). Tātad, lai gan kāpums atsevišķiem pakalpojumiem ir bijis visai manāms, tomēr to kopējā ietekme uz vidējo cenu līmeni (un arī uz mājsaimniecību kopējo budžetu) ir bijusi diezgan mērena.

Patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām ir zemāka nekā eirozonā, proti, janvārī patēriņa cenas eirozonā pieauga par vidēji 0.7% (pēc operatīvajiem datiem), kamēr Latvijā par 0.4%. Šādu tendenci varam novērot jau pēdējo pusotru gadu. Gaidāms, ka aprīlī Latvijas gada inflācija jau būs augstāka nekā eirozonā vidēji mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ (ja vien politiķi to tomēr neatliks). Šogad varētu pamazām pieaugt spiediens uz cenām no augošajām darbaspēka izmaksām, ko gan nedaudz piebremzēs labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Gaidāms, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu sasniegt ap 2.5%, kamēr eirozonā tā varētu būt pie 1% atzīmes.

The post “Swedbank” ekonomiste: Latvijā joprojām vājāka inflācija nekā eirozonā first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2014/02/12/swedbank-ekonomiste-latvija-joprojam-vajaka-inflacija-neka-eirozona/feed/ 0 5596
Latvija nodod Lietuvai sekmīgas eiro ieviešanas stafeti https://15min.lv/2014/01/17/latvija-nodod-lietuvai-sekmigas-eiro-ieviesanas-stafeti/ https://15min.lv/2014/01/17/latvija-nodod-lietuvai-sekmigas-eiro-ieviesanas-stafeti/#respond Fri, 17 Jan 2014 06:24:15 +0000 http://15min.lv/?p=5378 15.janvārī noslēdzās intensīvākais pārejas uz eiro posms, un ir iespējams sākt Latvijas pievienošanās eirozonai izvērtējumu.... more »

The post Latvija nodod Lietuvai sekmīgas eiro ieviešanas stafeti first appeared on 15min.lv.

]]>
eiro-nauda15.janvārī noslēdzās intensīvākais pārejas uz eiro posms, un ir iespējams sākt Latvijas pievienošanās eirozonai izvērtējumu. Latvijas situācijas analīze un citu nesen eirozonai pievienojušos valstu pieredze ļauj secināt, ka mūsu pieredze būs noderīga nākamajām Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstīm. Latvija var dalīties gan tajā, kā tehniski organizējama pāreja dažādos tautsaimniecības sektoros, gan kā organizēt naudas apmaiņu un kā ar svarīgāko praktisko informāciju nodrošināt iedzīvotājus.

“Lai novērtētu, cik veiksmīgi valstij un mums katram ir notikusi pāreja uz eiro, vērts uzdot jautājumu, vai 2014.gada janvāris būtiski atšķīrās no iepriekšējiem gadiem. Jauno gadu svinējām tāpat kā iepriekš, no bankomātiem eiro varējām izņemt jau uzreiz pēc pusnakts, maksājumu karšu darbībā pārtraukumu nebija, valsts pakalpojumus saņēmām pilnā apmērā jau pirmajā darba dienā 2.janvārī. Šāda pāreja uz eiro nav bijusi pašsaprotama daudzās pašreizējās eirozonas dalībvalstīs, un ir atskaites punkts valstīm, kas eirozonai pievienosies pēc Latvijas,” saka finanšu ministrs Andris Vilks.

“Noslēdzot valūtu vienlaicīgas apgrozības periodu, varam droši secināt, ka pāreja uz eiro skaidro naudu un maksājumu sistēmās ir notikusi raiti un bez pārrāvumiem vai ķibelēm,” saka Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Līdzīgi iepriekšējo eiro ieviesēju valstu pieredzei, jau desmitajā dienā pēc pārejas uz eiro sākuma vairāk nekā puse no apgrozībā esošās skaidrās naudas – mūsu gadījumā 570 miljoni – bija eiro. Runājot par monētām, kas ir apmaiņas loģistikas grūtākā daļa, – 15. janvārī iedzīvotāju krājumā vēl bija 422,5 miljoni latu un santīmu monētu, kas svara izteiksmē ir 985 tonnas. “Tālākais latu nomaiņas temps būs atkarīgs no naudas īpašnieku rīcības, bet līdzšinējā pieredze ļauj sagaidīt, ka gada pirmajos trīs mēnešos varētu tikt samainīti 80 – 90% latu naudaszīmju.”

“Latvijas komercbanku raitā un sekmīgā pāreja uz eiro un darbs divu valūtu vienlaicīgās apgrozības periodā ir topošajām eirozonas dalībvalstīm izzināms labās prakses piemērs. Latvijas gadījumā ļoti liela nozīme bijusi arī banku un klientu sadarbībai, bankām sniedzot praktiskus ieteikumus, lai klientu pāreja uz eiro būtu ērta, droša un vienkārša, bet klientiem tajos ieklausoties. Tas arī gada sākumā sniedzis pozitīvas izmaiņas banku klientu finanšu pakalpojumu lietošanas paradumos. Iespējams, šī ir viena no lietām, kuru citām valstīm jātiecas veicināt vēl lielākā mērā,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

“Pirmās nedēļas pēc eiro ieviešanas ir bijis saspringts laiks visiem tirgotājiem, jo iedzīvotāji aktīvi izmantoja iespēju samainīt savus skaidras naudas ietaupījumus latos, norēķinoties veikalos. Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji latus savā ikdienā aizstāja pat ātrāk nekā igauņi – jau otrās nedēļas sākumā eiro īpatsvars norēķinos guva virsroku. Izšķiroša loma efektīvā pārejas periodā bija katra tirgotāja veiktajiem mājasdarbiem, savlaicīgi pārprogrammējot kases aparātus un pielāgojot IT sistēmas, rūpīgi plānojot inkasācijas un maiņas naudas piegādes, kā arī apmācot pārdevējus. Nācies saskarties arī ar atsevišķām cilvēciskām kļūmēm un operatīvi atrisināt radušās situācijas. Tomēr, pircēju sūdzību skaits šajā periodā bija salīdzinoši neliels un ļauj secināt, ka eiro ieviešanas būtiskākais posms ir noritējis veiksmīgi,” saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iedzīvotāju pāreja uz eiro

Viens no labākajiem indikatoriem sabiedrības gatavībai pāriet uz eiro un vēl neskaidrajiem jautājumiem bija zvani uz bezmaksas informatīvo tālruni 80003000. Kopumā uz eiro informatīvo tālruni janvāra pirmo 14 dienu laikā ir saņemti 4874 zvani, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā decembrī šajā periodā. Lielākais zvanu plūsmas pieaugums bija 1. un 2.janvārī, kad tika saņemts virs 500 zvaniem dienā. Pēc tam zvanu plūsma strauji mazinājās un ir ap 100 līdz 200 zvaniem dienā. Cilvēkiem galvenokārt interesē vispārīgi ar eiro saistīti jautājumi: eiro banknošu un monētu izskats, oficiālais kurss, latu maiņas iespējas uz eiro un eiro maiņas kursi uz citām valūtām. Tikai 5% zvanītāju ir juridiskas personas, un tās interesējas par kases aparātu pielāgošanu, pareizu izmantošanu.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā saņemts neliels sūdzību skaits – 48. Lielākā daļa jeb 32 sūdzības bijušas par atteikšanos pieņemt latus kā maksāšanas līdzekli. Pārējās sūdzības bijušas par atlikuma izdošanu latos, liela nomināla banknošu un citu valstu eiromonētu nepieņemšanu norēķinos.

Naudas maiņa Latvijas Pasta nodaļās

Latvija ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņa bija iespējama arī pasta nodaļās un tai bija noteikts ilgs periods – 3 mēneši, būtiski atvieglojot finanšu pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Latvijas Pasta nodaļās reģionos janvāra pirmajās 14 dienās tika samainīti gandrīz 15 miljoni latu 70 385 naudas maiņas darījumos, vidējā samainītā summa bijusi 298 eiro. Salīdzinājumam Igaunijas Pasta nodaļās janvāra pirmajās 14 dienās kronas uz eiro tikai mainītas 42 167 reizes 6,5 miljonu eiro vērtībā.

Drošības situācija

Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods aizvadīts bez būtiskiem drošības apdraudējumiem. Valsts policija konstatējusi tikai atsevišķus pārkāpumu gadījumus, bet kopumā iedzīvotāji ņēmuši vērā tiem sniegtos drošības ieteikumus. Liela nozīme bijusi Valsts policijas un citu organizāciju mobilizētajiem resursiem drošības uzturēšanai. Decembrī un janvārī drošības pasākumos saistībā ar eiro ieviešanu bija iesaistīti 3569 Valsts policijas darbinieki, 878 robežsardzes un pašvaldību policiju darbinieki. Inkasācijas auto eskortēšanas reisos pavadīti 425 reizes.

Godīga cenu aprēķināšana un atspoguļošana

Arī no 1. janvāra līdz 14. janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veica cenu norāžu un pareiza aprēķina uzraudzību. PTAC šajā periodā kopumā saņemti 262 patērētāju ziņojumi. 39% no tiem bijuši par cenu izmaiņām, galvenokārt, saistībā ar starppilsētu sabiedriskā transporta biļešu cenām, 27% – par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs. Pārējās sūdzības saistītas ar latu vai eiro liela nomināla banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu, nepareizu cenu norādīšanu līgumos un rēķinos, u.c. Arī PTAC novērojis, ka patērētāju aktivitāte bijusi augsta pirmajā gada nedēļā, bet vēlāk samazinājusies.

Noderīga informācija

Līdz 2014.gada 31.martam darbu turpinās bezmaksas eiro informatīvais tālrunis 80003000, kur ikviens iedzīvotājs var iegūt atbildes uz visiem jautājumiem par eiro. Līdz 2014.gada 30.jūnijam turpināsies cenu paralēlā atspoguļošana eiro un latos. Līdz 2014.gada 31.decembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks cenu uzraudzību to izmaiņu noteikšanai un lai tās tiktu aprēķinātas un atspoguļotas pareizi.

Iedzīvotāju īpašumā palikušos latus un santīmus uz eiro Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā varēs samainīt bez termiņa ierobežojuma, bet komercbankās – līdz 2014.gada 30.jūnijam, bet 302 no 618 Latvijas Pasta nodaļām reģionos – līdz 2014.gada 31.martam. Latu banknošu un monētu maiņa notiks pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas.

The post Latvija nodod Lietuvai sekmīgas eiro ieviešanas stafeti first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2014/01/17/latvija-nodod-lietuvai-sekmigas-eiro-ieviesanas-stafeti/feed/ 0 5378
Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, aicina būt godīgiem https://15min.lv/2013/10/01/paralelo-cenu-atspogulosanas-periodu-uzsakot-aicina-but-godigiem/ https://15min.lv/2013/10/01/paralelo-cenu-atspogulosanas-periodu-uzsakot-aicina-but-godigiem/#respond Tue, 01 Oct 2013 08:31:42 +0000 http://15min.lv/?p=5274 Šā gada 1.oktobri, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods, vairāki uzņēmumi atzīmēs ar... more »

The post Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, aicina būt godīgiem first appeared on 15min.lv.

]]>
Šā gada 1.oktobri, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods, vairāki uzņēmumi atzīmēs ar akciju „Godīguma diena”, ļaujot vienu dienu pircējiem pašiem noteikt pakalpojuma vai preces cenu. Akcijas dalībnieki tādējādi demonstrēs uzticēšanos Latvijas cilvēku godīgumam un to, ka godīgam uzņēmējam eiro ieviešana nav iemesls, lai celtu cenas.

Pētījumā noskaidrots, ka lielākais vairums jeb 96% Latvijas iedzīvotāju sevi un savus ģimenes locekļus un draugus uzskata par godīgiem, tomēr tikai puse respondentu atzīst, ka godīga ir arī pārējā Latvijas sabiedrība. Sabiedrības pētnieki norāda, ka sabiedrība esam mēs paši, un arī iespējamās izmaiņas preču un pakalpojumu cenās eiro ieviešanas rezultātā noteiks katra iedzīvotāja paša rīcība.

Ekonomistu aprēķini un citu valstu pieredze liecina, ka eiro ietekmei uz cenām nevajadzētu pārsniegt 0,2 – 0,3%. Tomēr to, cik godīga būs pāreja uz eiro, noteiks katra uzņēmēja rīcība, kuru godīgums mēdz būt dažāds, tieši tāpat, kā godīguma līmenis sabiedrībā.

„Mēs katrs pats sev šķietam godīgi, par tādiem uzskatām arī savus radus un draugus, savukārt uz tiem, kurus personīgi nepazīstam – sabiedrību kopumā, uzņēmējiem un valsti – raugāmies ar lielākām aizdomām. Vislielākā plaisa pašvērtējumam un viedoklim par apkārtējiem sastopama iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem un nelatviešu vidū. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka apkārtējo godīgumu mēs novērtējam nepelnīti zemu, savukārt paši par savu godīgumu bieži vien esam augstākās domās nekā pienāktos,” saka LU profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu atklās ar akciju „Godīguma diena”, kad drosmīgi Latvijas uzņēmumi gatavi uzticēt savu biznesu iedzīvotāju godīgumam. Tie piedāvās savus pakalpojumus vai preces, izmantojot ekonomikas principu „Maksā, cik vēlies!” un mērīs pircēju godīguma līmeni. Tādējādi uzņēmēji apliecinās, ka godīgam tirgotājam eiro nav iemesls, lai celtu cenas, un tirgū vienmēr darbojas princips, ka pieprasījums nosaka piedāvājumu jeb gala cenu tāpat nosaka pircējs.

„Patiesībā jau bizness balstās „maksā, cik vēlies” filozofijā. Jebkurš tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs var par savu produktu prasīt tik daudz, cik pircējs ir gatavs maksāt. Latvijas situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir zema, es nesaredzu potenciālu cenu paaugstināšanai eiro ieviešanas laikā. Pircējs nevarēs atļauties maksāt vairāk, nekā viņš to ir varējis līdz šim. Es ar nepacietību gaidīšu, kādi būs „Godīguma dienas” eksperimenta rezultāti un kādi būs uzņēmēju rezultāti, strādājot pēc šāda principa,” saka uzņēmējdarbības pētnieks Arnis Sauka.

Sākot no rītdienas, Ekonomikas ministrijas uzraudzībā esošās iestādes veiks vairāk nekā 30 000 pārbaudes, pārliecinoties, ka cena abās valūtās atspoguļota korekti un pārrēķins veikts pēc oficiālā kursa, par kļūdām iesākumā brīdinot un aicinot tās novērst.

„Esmu pārliecināts, ka vairums uzņēmēju būs šo pārrēķināšanu veikuši godīgi un būs gatavi pievienoties iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, publiski apliecinot to. Eiro ieviešana mums visiem ir jauna pieredze un liels izaicinājums. Un kļūdīties jaunajā un nezināmajā ir viegli. Valsts sākotnēji būs iecietīga pret kļūdām, un aicinām arī patērētājus būt iecietīgiem, par tām vispirms informējot pašus komersantus un aicinot kļūdas labot. Šobrīd mēs redzam atsevišķus gadījumus, kad cena tiek paaugstināta. Šeit es aicinātu komersantus rūpīgi izvērtēt riskus, šādi rīkojoties zaudēt savu konkurētspēju, reputāciju un patērētāja uzticību. Savukārt patērētājus es aicinu rīkoties kā ekonomiskajās vēlēšanās – ar savu rīcību „pirkt” vai „nepirkt” izdarīt izvēli par labu godīgumam,” saka Vilnis Ķirsis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Šobrīd uzņēmēju iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs” pievienojušies ap 800 uzņēmumu ar vairāk kā 6000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām.

„Visi šie uzņēmēji ir apliecinājuši, ka neizmantos eiro cenu celšanai un pārrēķinu veiks pēc oficiālā kursa. Patērētāji šos uzņēmējus var atpazīt pēc speciālas atšķirības zīmes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietā. Es domāju, ka arī vairums citu uzņēmēju rīkosies godīgi, tomēr aicinu visus pievienoties iniciatīvai, parakstot Memorandu un publiski apstiprinot savu godīgo rīcību,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēji – „Godīguma dienas” dalībnieki

Akcijā „Godīguma diena”, kad uz vienu dienu, 1. oktobrī, pircējiem pašiem būs ļauts noteikt preču un pakalpojuma cenas, piekrituši piedalīties ēdināšanas uzņēmums „Ecocatering”, autostāvvietu pakalpojumu sniedzējs „EuroPark”, ķīmiskā tīrītava „Tvaikonis”, Saules muzejs un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji: paklāju austuve „Lude” un „RigaBrain”, kā arī uzņēmums „IT Observer”.

„Esam piekrituši piedalīties Godīguma dienā, jo paši ļoti augstu vērtējam godīgumu pret klientu mūsu ikdienas darbā. Mēs esam par atklātu informāciju klientam, kurš zina – kur, kā un kurš ir konkrēto augli vai
dārzeni audzējis. Zināšanas par to, no kurienes mūsu produkti ir nākuši, mūsu klienti novērtē jau šodien. Savukārt dalība Godīguma dienā paudīs to mūsu attieksmi, cik mēs esam gatavi maksāt par „vietējo” gan produktu, gan pavāru izpausmē, tāpēc piedalāmies ar lielu prieku un interesi,” saka ēdināšanas uzņēmuma „EcoCatering” īpašnieks un šefpavārs Rihards Frīdenbergs-Kalniņš.

„Nolēmām piedalīties Godīguma dienā, lai atgādinātu klientiem, ka mūsu mērķis ir sniegt pieejamus un ērtus autostāvvietas pakalpojumus, nodrošinot dažādas norēķinu iespējas pēc klientu izvēles (skaidra nauda / sms (Mobilly) / abonementi), un sodu piemērošana tiek veikta tikai gadījumos, kad klients ir pārkāpis autostāvvietas lietošanas noteikumus. Mūsu biznesā godīgums ir precīzas pakalpojuma pieejamības / autostāvvietas informācijas sniegšana klientam. Eiro ieviešana saistās ar dažādiem izaicinošiem praktiskas dabas jautājumiem lielā autostāvvietu aprīkojuma skaita dēļ, tomēr nav nekā tāda, ko komandas darbs un laba plānošana nespētu pievarēt,” pārliecināts „EuroPark Latvia” valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

„Brīvā tirgus apstākļos grūti runāt par cenu godīgumu vai negodīgumu. Ja man kā patērētājam nepatīk cena, es dodos pie konkurenta. Tāpēc man godīgums vairāk asociējas ar godprātīgi veiktu darbu kopumu – mums tas ir kvalitatīvi izpildīts pakalpojums un personiska apkalpošana, saglabājot vienas no zemākajām cenām valstī. Uzskatu, ka Tvaikonim ir godīgs piedāvājums. Turīgs kļuvis neesmu, taču ir gana daudz cilvēku, kuriem mans bizness pēdējo gadu laikā ir būtiski palīdzējis atvieglot mājas soli. Nu ko, redzēsim, vai klienti to novērtēs! Paziņas saka, ka esmu traks, iesaistoties šajā avantūrā, taču es vienkārši vēlos tapt pārsteigts par Latvijā dzīvojošo cilvēku augsto godaprātu,” saka ķīmiskās tīrītavas “Tvaikonis” īpašnieks Andris Pudāns.

„Godīguma diena mums dos iespēju izjust muzeja apmeklētāju vērtējumu un patieso attieksmi pret mums un mūsu darba rezultātiem,” uzskata Saules muzeja autore un direktore Iveta Gražule.

„Dalība Godīguma dienā mums Ludē ir vienreizēja iespēja uzzināt, cik vērts ir mūsu produkts pircēja acīs. Tāds kā kārtīgs mārketinga pētījums, tikai pašiem savā ražotnē. Kā salīdzinoši jaunam un uz eksportu orientētam uzņēmumam, domāšana eiro kategorijās mums ir teju asinīs, tāpēc pāreja uz eiro īpaši neapgrūtina. Drīzāk satrauc tīri psiholoģisks faktors, jo Latvijas pircējam cena izteikta eiro joprojām šķitīs lielāka, pat tad, ja pārrēķināta godīgi,” pārdomās dalās aušanas darbnīcas „Lude” īpašniece Zane Bojāre.

„Mēs esam sociāls uzņēmums un jau līdz šim esam rīkojoši sava veida Godīguma jeb Atvērto durvju dienas, dodot iespēju klientam pašam izvērtēt saņemtā pakalpojuma cenu. Vairākiem klientiem šāda atvērtība ir bijusi labs iemesls uzdrošināties pie mums atnāk pirmoreiz un tagad viņi pie mums labprāt atgriežas atkal!” saka „RigaBrain” saimnieks, smadzeņu autotreniņu pārzinātājs Pēteris Urtāns.

„Godīguma dienā, visas 24 stundas, būs iespējams iegādāties novērošanas pakalpojumu paketi, kas ir mūsu galvenais biznesa virziens, par klienta noteiktu cenu,” piedāvā IT Observer valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

The post Paralēlo cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, aicina būt godīgiem first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2013/10/01/paralelo-cenu-atspogulosanas-periodu-uzsakot-aicina-but-godigiem/feed/ 0 5274
Pirmo reizi četru gadu laikā trūcīgo skaits mazāks par 100 tūkstošiem https://15min.lv/2013/06/21/pirmo-reizi-cetru-gadu-laika-trucigo-skaits-mazaks-par-100-tukstosiem/ https://15min.lv/2013/06/21/pirmo-reizi-cetru-gadu-laika-trucigo-skaits-mazaks-par-100-tukstosiem/#respond Fri, 21 Jun 2013 12:42:29 +0000 http://15min.lv/?p=5134 2013.gada maijs ir pirmais mēnesis pēdējo četru gadu laikā, kad trūcīgo cilvēku skaits Latvijā ir... more »

The post Pirmo reizi četru gadu laikā trūcīgo skaits mazāks par 100 tūkstošiem first appeared on 15min.lv.

]]>
2013.gada maijs ir pirmais mēnesis pēdējo četru gadu laikā, kad trūcīgo cilvēku skaits Latvijā ir mazāks nekā 100 tūkstoši cilvēku. Labklājības ministrijas (LM) operatīvā informācija liecina, ka maijā trūcīga cilvēka statuss bijis 97 475 cilvēkiem.

Salīdzinot ar 2013.gada aprīli, kad šis skaitlis bija 102 904, trūcīgo skaits maijā samazinājies par 5429 cilvēkiem. 2010.gada maijā trūcīgi bija 155,6 tūkstoši cilvēku, 2011.gada maijā – 185,3 tūkstoši, bet 2012.gada maijā – 150,9 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā no nabadzīgāko cilvēku slāņa izkļuvuši 53,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem maijā kopumā izlietojušas 3,7 miljonus latu, pabalstus saņēmuši 84 tūkstoši cilvēku. Salīdzinot ar 2013.gada aprīli, maijā pabalstos izmaksāts par 436 tūkstošiem latu mazāk. Lielākā daļa pabalstos izmaksātās naudas ir dzīvokļa pabalsti. Kopumā maijā pašvaldības atbalstam par mājokļiem iedzīvotājiem izmaksājušas 1,53 miljonus latu. Salīdzinot ar aprīli, šī summa sarukusi par 530,6 tūkstošiem latu.

Savukārt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstos maijā pašvaldības izlietojušas 806,9 tūkstošus latu. Salīdzinot ar aprīli, šā pabalsta kopsumma samazinājusies par 42 tūkstošiem latu. Kopumā 2013.gada maijā GMI pabalstu saņēmuši 34135 cilvēki, kas ir par 2170 cilvēkiem mazāk nekā šā gada aprīlī.

LM atgādina, ka nabadzīgākajiem cilvēkiem ir pieejams pašvaldības finansiālais atbalsts GMI un mājokļa pabalsta veidā. Tāpat cilvēki, kuriem ir trūcīgā statuss, var saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksām, līdzmaksājuma par operācijām un kompensējamiem medikamentiem.

The post Pirmo reizi četru gadu laikā trūcīgo skaits mazāks par 100 tūkstošiem first appeared on 15min.lv.

]]>
https://15min.lv/2013/06/21/pirmo-reizi-cetru-gadu-laika-trucigo-skaits-mazaks-par-100-tukstosiem/feed/ 0 5134