Ekonomikas izaugsme deldē bezdarbu

Gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šī gada pirmajā ceturksnī bija par 11.3 tūkstošiem jeb 12.4% bezdarbnieku mazāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bezdarba līmenis no 9.4% pērnā gada sākumā saruka līdz 8.2% šī gada sākumā. Ja salīdzinām ar pērnā gada nogali, tad neliels kāpums ir ierasta lieta, kas skaidrojama ar sezonālu darbu samazināšanos gada aukstākajos mēnešos. Ja pagājušā gada pirmajā pusē bezdarba kritums bija lielākoties iedzīvotāju sarukuma nopelns, tad šī gada sākumā bezdarba samazināšanos ir veicinājis nodarbinātības kāpums. Nodarbināto skaits palielinājās par 15.5 tūkstošiem cilvēku jeb 1.8%, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Lielāko pieauguma daļu veidoja strādājošie 55-64 gadu vecumā, kas saistīts gan ar pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, gan sabiedrības novecošanos (šī ir vienīgā grupa, kur auga iedzīvotāju skaits). Tomēr nodarbināto skaita pieaugums bija vērojams arī citās vecuma grupās, izņemot jauniešus (iedzīvotāju skaitā vislielākais kritums tieši jauniešu grupā).

Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpināja sarukt – par aptuveni 18 tūkstošiem gada laikā, bet krituma temps kļuva lēnāks. Iespējams, ekonomikas izaugsme un vidējās algas kāpums palīdz mazināt vēlmi aizbraukt un attiecīgi arī aizbraucēju skaitu. Tomēr kopumā iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, kas kopā ar ekonomikas izaugsmes radīto pieprasījumu šogad turpinās sildīt darba tirgu. Gaidāms, ka šī gada laikā darba devēju skaits, kas norāda uz darbaspēka trūkumu kā biznesu ierobežojošu faktoru, turpinās pieaugt un būs arvien grūtāk aizpildīt vakances. Savukārt darbaspēka rezerves – bezdarbnieki un ekonomiski neaktīvā sabiedrības daļa – turpinās izsīkt. Lai atrastu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem būs jāmaksā vairāk. Augot darba meklētāju iespējām atrast darbu un strādājošo ienākumiem, uzlabosies iedzīvotāju finansiālā situācija.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply