Zvejsalnieks: “Reiderisma” laiki Latvijā vēl nav beigušies

Uzņēmumu ļaunprātīgas sagrābšanas jeb tā dēvētā “reiderisma” laiki Latvijā vēl ne tuvu nav beigušies, pat neskatoties uz visiem likumdevēju centieniem šo parādību ja ne izskaust, tad vismaz ierobežot, uzskata advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kurš tieši tagad nodarbojas vienu šāda veida lietu, kura viņa praksē nav nedz pirmā, nedz visdrīzāk arī pēdējā.

Miljonu prasītājs nav atrodams

Kā izrādās, pietiek vien ar to, ka uzņēmumā tiek apgrozīti pietiekami lieli līdzekļi, lai uz fiktīvu dokumentu pamata varētu iesniegt tiesā prasību, kuras izskatīšana velkas jau gadiem. Pat neskatoties uz to, ka uzņēmums, kurš šo prasību ir iesniedzis, patiesībā nemaz neeksistē.

“Ir pieredzēti dažādi kuriozi, bet fakts, ka tiesa jau vairākus gadus uztur prasības izskatīšanu lietā par vairākiem miljoniem latu, kuru iesniedzis it kā ASV reģistrēts uzņēmums (protams, pārstāvēts Latvijas pilsoņu personās), kurš patiesībā šīs valsts reģistros nav atrodams, šķiet, maigi izsakoties, mazliet dīvains. Sevišķi tādēļ, ka pie mana klienta durvīm ar aicinājumiem un draudiem samaksāt izspiedējiem prasīto summu pēdējo dažu tiesvedības gadu laikā ir paspējuši klauvēt ne tikai Latvijā pazīstami reketieri, bet arī dažādas esošās un bijušās valsts amatpersonas,” saka Artūrs Zvejsalnieks, kurš šobrīd aizstāv divus Latvijas uzņēmumus – SIA “Baltic TransOil” un SIA “Petroleum Trans Service” lietā, kurā ar acīmredzami viltotu dokumentu palīdzību no tiem tiek mēģināts izspiest astoņus miljonus latu.

Abi minētie uzņēmumi sniedz dzelzceļa transporta pakalpojumus visā NVS teritorijā, tāpēc to aktīvi par 2012.gadu vien sastādīja ap desmit miljoniem latu, kas izspiedējiem ir neapšaubāmi interesanta summa.

Viens uzņēmums – trīs reģistrācijas numuri

Advokāts stāsta, ka tiesā pret dzelzceļa transporta Latvijas uzņēmumiem kā prasītājs sākotnēji vērsies kāds ASV uzņēmums “Modern Co LLC” ar reģistrācijas numuru 007009863, kuram kā adrese norādīta kāda ofisu ēka Oklahomā. Pārbaudot informāciju par prasītāju, konstatēts, ka uzņēmums ar šādu reģistrācijas numuru ASV reģistros nav atrodams. Uzņēmuma pārstāvim tiesā – Oļegam Demjanovam pilnvaras parakstījuši tās īpašnieku Panamā reģistrētu uzņēmumu “Worldfund” INC vārdā kāds J.Perez un “Euro-amex Exchange” INC pārstāvis W.Johnston. Savukārt pārbaudot ziņas par šiem abiem uzņēmumiem (šoreiz jau Panamas reģistrā), atklājies, ka uzņēmumi “Worldfund” INC un “Euro-amex Exchange” INC gan eksistē, tikai tiem nav un nekad nav bijušas amatpersonas vārdā J.Perez un W.Johnston, kuras prasītāja vārdā varētu pilnvarot Oļegu Demjanovu pārstāvēt šos uzņēmumus Latvijas tiesā.

Tiesvedības gaitā iesniegtas pilnvaras, ko parakstījuši divas acīmredzami Austrumeiropas izcelsmes “ASV juristes”, kuras ar zvērestu apliecina, ka minētās prasītāja pārstāvis O.Demjanovs ir tiesīgs pārstāvēt “Modern Co LLC”. Šoreiz jau pilnvaras parakstījuši pilnīgi citi cilvēki – E.Husid, A.Malazosky, L.Shusman un F.Zabokricky. Tiesa, šim uzņēmumam jau ir pavisam cits reģistrācijas numurs 3500576728, nekā sākotnējam prasītājam un pavisam cita adrese, kas šoreiz reģistrēta Pensilvānijā. Taču arī ar to vēl nav gana, jo vēlāk tās pašas personas tiesā iesniedz pilnvaras no “Modern Co LLC”, kas reģistrēts Pensilvānijā ar nu jau trešo reģistrācijas numuru 4169494, kurš atkal jau atšķiras no abiem iepriekšējiem.

Atbildētāja advokāts uzskata – faktam, ka prasītāja pilnvaras tiesā tiek iesniegtas no uzņēmuma ar vienu nosaukumu, bet trim dažādiem reģistrācijas numuriem, vien vajadzēja darīt tiesu ļoti piesardzīgu pret šo prasību. “Parasti tā saucamie “reideri” cenšas vispirms juridiski sakārtot dokumentāciju, lai tā izskatītos ticama. Tad ar tiesas lēmumu vai kā savādāk ātri pārņemt uzņēmumu. Kad tas ir izdarīts, pēc iespējas ātrāk (kamēr nav pierādīti fakti par dokumentu viltošanu) iztukšot pārņemtā uzņēmuma kontus un pārdot īpašumu, lai tad, kad uzņēmums tiek atgriezts likumīgajam īpašniekam, no tā būtu palikusi pāri vien čaula, bet sliktākajā gadījumā – arī kādi parādi,” stāsta Zvejsalnieks, piebilstot – šajā gadījumā gan vairāk izskatās, ka otrai pusei ir misējies jau pašā pirmajā posmā, jo viņi pat īsti nespēj pierādīt, ka ir tiesīgi pārstāvēt prasītāju.

No lietas mēģina “atkratīties”

“Tas, kas nav saprotams man kā advokātam, kāpēc pie tik kliedzoši absurdiem prasītāja dokumentiem, tiesa lietu nav izbeigusi vēl pirms vairākiem gadiem. Tā vietā regulāri pārceļot tiesas sēdes un dodot prasītājam iespēju ražot arvien jaunus, manuprāt, klaji fiktīvus dokumentus, kuru atspēkošana prasa laiku un pūles kā atbildētājam, kas ir reāli strādājošs un nodokļus maksājošs uzņēmums, tā arī viņa pārstāvjiem. Taču pats galvenais – tērē tiesas laiku. Vai tad arī no tiesas puses raugoties, vienkāršāk nebūtu ļaut prasītājam vispirms sakārtot savus dokumentus, un tikai tad doties uz tiesu, nevis regulāri pārcelt tiesas sēdes, jo prasītājs nav gatavs tiesas procesam, kuru pats ir pieteicis,” ironiski vaicā Zvejsalnieks, uzsverot, ka patiesībā nešaubās par tiesnešu kompetenci. Lietu izskatot jau trešais tiesnesis, bet tā esot jau ir diezgan droša zīme, ka tiesneši paši redz – ar lietu kaut kas nav kārtībā, un tāpēc mēģina no tās tikt vaļā.

Viņa teikto apliecina fakti, ka prasības pieteikums iesniegts Rīgas apgabaltiesā 2011.gada 2.augustā, kur lietu uzsāka skatīt tiesnesis G.Ungurs. Taču vēlāk viņu nomainīja tiesnese I.Bērziņa, bet visbeidzot tā tika nodota tiesnesei L.Volbergai. Tāpēc lietu tik tiešām skata jau trešais tiesnesis.

Dokumenti ar atpakaļejošu datumu

Arī pati prasība šķiet visai aizdomīga, jo tas vien, ka prasītājs mēģina pierādīt – vairāk kā astoņu miljonu parāds it kā ir radies 2006.gadā uz mutiski noslēgta kapitāla daļu pirkuma līguma pamata – pat no jurisprudences tālam cilvēkam noteikti liks aizdomāties, vai prasība ir reāla un tā nav vienkārši safabricēta, lai izspiestu no uzņēmēja naudu. Pats prasības pieteikums ir pamatots uz dokumentiem, kuri sagatavoti 2010.gadā, bet datēti ar 2006.gadu (tam ir pierādījumi) par it kā abu uzņēmumu pašreizējā īpašnieka saistībām. Tomēr ne vienu no dokumentiem nav parakstījis atbildētājs, bet gan viens no iepriekšējiem atbildētāja valdes locekļiem un bijušie īpašnieki, kuri tagad vēlas atgūt kontroli pār uzņēmumu.

Paralēli tiesvedībai uzņēmuma pašreizējam īpašniekam vairākkārt izteikti draudi un piedāvājumi atdot daļu no uzņēmuma vai ievērojamas naudas summas, lai “sakārtotu lietu”. Pārsteidzošākais ir tas, ka tie ir bijuši ne tikai kriminālo aprindu pārstāvji, bet arī dažādas bijušās un esošās valsts amatpersonas, kuru vārdus atbildētājs ar advokāta palīdzību ir gatavs darīt zināmus presei un sabiedrībai, ja naudas izspiešanas mēģinājumi nebeigsies un policija, kā arī citas tiesībsargājošās iestādes, beidzot nesāks pildīt savas funkcijas.

Advokāts stāsta, ka viens no redzamākajiem cilvēkiem ar šaubīgu reputāciju, kuri darbojas prasītāja pusē, ir bijusī prokurore Irina Bogdanova, pret kuru šobrīd ir ierosināta krimināllieta par kukuļošanu. I.Bogdanova pirms un pēc tiesas sēdēm, kurās skatīta prasība SIA “Baltic TransOil” un SIA “Petroleum Trans Service” vairākkārt manīta ieejam lietu skatošo tiesnešu kabinetos. Tāpēc nav izslēgts, ka tieši viņa arī ir tā, kura mēģinājusi ietekmēt tiesnešus.

Nākamā atklātā tiesas sēde šajā lietā, uz kuru advokāts Artūrs Zvejsalnieks aicina ierasties arī preses pārstāvjus, lai vērotu procesu klātienē, notiks otrdien, 18.februārī plkst.11:00 Rīgas apgabaltiesā, Brīvības bulv.36.

Artūrs Zvejsalnieks, advokāts

Kategorija: Viedokļi
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply