Kā jau mēs gaidījām, janvārī salīdzinot ar pērno decembri patēriņa cenas pieauga par 0.6% un gada inflācija sasniedza 0.4%, portālam “15min.lv” pastāstīja AS “Swedbank” ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Janvārī patēriņa cenas ietekmēja ierastā sezonalitāte, kā arī nedaudz arī eiro efekts. Ziemas izpārdošanu dēļ samazinājās apģērbu un apavu cenas, bet dārzeņu un augļu cenas sezonāli sadārdzinājās. Tikmēr janvārī bija novērojams spējākais pakalpojumu cenu kāpums kopš 2009.gada, mēneša laikā tās pieauga par 1% un tas lielā mērā varētu būt saistāms ar eiro ieviešanu un cenu noapaļošanu. Cenas manāmi pieauga, piemēram, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem (par 1.5% mēneša laikā), atpūtas un kultūras pakalpojumiem (+1.5%), kā arī frizētavās (2.2%). Tiesa, minētie pakalpojumi aizņem visai nelielu daļu mājsaimniecības tēriņos (ap 8% pēc 2013.g. svariem, jo CSP vēl nav publiskojusi 2014.g.svarus). Tātad, lai gan kāpums atsevišķiem pakalpojumiem ir bijis visai manāms, tomēr to kopējā ietekme uz vidējo cenu līmeni (un arī uz mājsaimniecību kopējo budžetu) ir bijusi diezgan mērena.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām ir zemāka nekā eirozonā, proti, janvārī patēriņa cenas eirozonā pieauga par vidēji 0.7% (pēc operatīvajiem datiem), kamēr Latvijā par 0.4%. Šādu tendenci varam novērot jau pēdējo pusotru gadu. Gaidāms, ka aprīlī Latvijas gada inflācija jau būs augstāka nekā eirozonā vidēji mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ (ja vien politiķi to tomēr neatliks). Šogad varētu pamazām pieaugt spiediens uz cenām no augošajām darbaspēka izmaksām, ko gan nedaudz piebremzēs labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Gaidāms, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu sasniegt ap 2.5%, kamēr eirozonā tā varētu būt pie 1% atzīmes.