Paroles neatklāšana citām personām (59%) un sava konta regulāra kontrole (50%) ir divi izplatītākie iedzīvotāju paradumi, rūpējoties par savu finanšu drošību internetā. Tā liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja pirms starptautiskās Drošāka interneta dienas (11.februāris). Arī trešais populārākais drošības ieradums ir saistīts ar paroļu sargāšanu – drošības apsvērumu dēļ cilvēki paroles glabā tikai savā atmiņā.
83% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņu izmantotās metodes ļauj justies droši, veicot finanšu darbības internetā (iepērkoties, apmaksājot rēķinus u.c). No viņiem 9% jūtas pilnīgi droši, bet 74% – drīzāk droši. Nedroši jūtas kopā 13% respondentu. Kā galveno atbildīgo par finanšu drošību internetā visvairāk respondentu minējuši paši sevi (71%) un norēķinu sniedzēju (69%). Daļa respondentu atbildību par finanšu drošību sagaida arī no pakalpojuma sniedzēja (53%) un valsts datu uzraudzības iestādēm (42%).
Kontrolē konta stāvokli un glabā paroles galvā
Vislielākais respondentu skaits (59%) aptaujā atzinuši, ka “nekad neatbild uz zvaniem, SMS, e-pastiem ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus”. Tāpat populāra rīcība ir kontrolēt sava konta stāvokli (50% respondentu), kā arī glabāt paroles un PIN kodus tikai savā galvā (41%).
Secināms, ka jaunieši līdz divdesmit gadu vecumam pirkumus internetā salīdzinoši vairāk veic pie uzticamiem tirgotājiem (44%) un cenšas iepazīties ar bezskaidras naudas norēķinu iespējām (33%). Divdesmitgadniekiem salīdzinoši biežāk rūp paroļu sarežģītība (55%), cilvēki līdz 40 gadu vecumam ir īpaši piesardzīgi pret pieprasījumiem nosūtīt viņu bankas paroli (65%), bet cilvēki vecumā virs 50 gadiem cenšas noglabāt savas norēķinu un kodu kartes citiem nepieejamā vietā (46%).
Dati iegūti Snapshots aptaujā, kas veikta laikā no 3. līdz 7.februārim, aptaujājot 729 respondentus visā Latvijā.
Swedbank pamata ieteikumi finanšu drošības stiprināšanai:
- Sargāt digitālās „atslēgas” uz savu naudu – internetbankas paroles, PIN kodus.
-Nepierakstīt tās citiem pieejamās vietās vai tiešā veidā. Vislabāk – glabāt tikai galvā.
-Neizpaust internetbankas pieslēgšanās datus (lietotāja kodu, paroli) trešajām personām.
-Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, nekavējoties sazināties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu.
-Atcerēties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs klienta rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
- Izvēlēties paroles ar pietiekamu aizsardzību.
-Lietojiet paroles, kuras citiem ir grūti uzminēt.
-Parolē lietot tikai jums zināmas sakarības, speciālus simbolus, piemēram, ciparus un lielos burtus.
-Nav ieteicams izmantot, piemēram, paša vai bērnu vārdus, uzvārdu, dzimšanas datumu, automašīnas numuru utt.
-Izvēlieties paroli, kuras garums ir vismaz no 6 līdz 16 simboliem, un regulāri mainiet savu paroli.
- Rūpēties par datora aizsardzību pret vīrusiem.
-Regulāri kontrolēt datorsistēmu, kurā izmantojat elektroniskos pakalpojumus:
- Kontrolēt konta atlikumu.
-Regulāri kontrolēt savu kontu atlikumus un informāciju par darījumiem. Var izmantot iespēju saņemt īsziņu par notikušajiem darījumiem ar mobilās bankas palīdzību.
- Pēc internetbankas lietošanas aizveriet to pareizi.
-No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu “Iziet”, un pēc tam aizveriet pārlūkprogrammu. Rīkojieties tāpat arī tad, ja uz mirkli aizejat no datora.
-Pēc iespējas retāk izmantojiet internetbanku publiskās vietās (interneta kafejnīcās, bibliotēkās, viesnīcās). Ja tomēr tas notiek, obligāti pārliecinieties, ka pēc internetbankas izmantošanas esat izlogojušies no savas internetbankas un aizvēruši pārlūkprogrammu.
