Igaunijā elektroenerģijas tirgotāju mainījuši 6% mājsaimniecību – Latvijā paredzams līdzīgs rezultāts

enefit280_estonia3_bigĪsi pirms mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, ir noslēdzies pirmais darbības gads Igaunijas atvērtajam tirgum un šajā laikā elektroenerģijas tirgotāju ir nomainījuši aptuveni 6% igauņu. Gada sākumā AS Sadales tīkls veiktajā interneta aptaujā interesi par esošā tirgotāja maiņu 1. aprīlī gaidāmajā Latvijas mājsaimniecību tirgus atvēršanā izteikuši 55% respondentu. Tomēr, ņemot vērā prognozes par zemo konkurenci un patērētāju informētību, sagaidāms, ka tirgotāju maiņas rādītājs Latvijā nepārsniegs Igaunijā fiksēto.

Tirgotāju maiņas īpatsvars Igaunijā ir ļoti tuvs citu attīstītu elektroenerģijas tirgu rādītājiem, kā, piemēram, Somijai, kur tas ir 8%. Igaunijas mājsaimniecību tirgū vispieprasītākie ir fiksētas cenas līgumi, kurus izvēlas 73% klientu. Vienlaikus aptuveni piektdaļa jeb 19% izvēlējušies spot cenas līgumus, kuros elektrības izmaksas ir piesaistītas svārstībām biržā. Savukārt 8% patērētāju izvēlas līgumus, kuros fiksēta cena ir kombinēta ar spot cenu. 2013. gada beigās 93% Igaunijas mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tika iegādāti atvērtajā tirgū, bet 7% kā universāls pakalpojums, kas Igaunijā līdzinās Latvijas pēdējās garantētās piegādes risinājumam biznesa klientiem.

Kā skaidro elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, ņemot vērā Igaunijas pieredzi ar tirgus atvēršanu, galvenais uzsvars atlikušajos mēnešos jāliek uz iedzīvotāju informēšanu, lai tirgus patiesi funkcionētu un pieprasījums veidotu kvalitatīvu piedāvājumu. “Pašlaik, 7 nedēļas pirms brīža, kad Latvijā beidzas iespēja izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru sākt sadarbību no 1.aprīļa, galvenais izaicinājums ir informēt un aktivizēt mājsaimniecību lietotājus. Sagaidāmā niecīgā konkurence, īsais atlikušā laika periods un ierobežotā informācija nozīmē, ka galvenais izaicinājums ir nevis cik daudzi mainīs savu tirgotāju, bet gan tas, cik patērētāju vispār izskatīs piedāvājumus un slēgs kādu no piedāvātajiem līgumiem – tā vietā, lai būtu pasīvi un paliktu pie Universālā pakalpojuma,“ norāda Jānis Bethers.

Līgumu termiņu izvēlē 41% igauņu dod priekšroku viena gada līgumiem. Otrajā vietā ierindojas līgumi diviem un vairāk gadiem – 22%. Gandrīz tikpat populāri ir arī beztermiņa un 6 mēnešu līgumi, kurus attiecīgi izvēlas piektā daļa patērētāju.

“Kopš tirgus atvēršanas brīža Igaunijā spot jeb mainīgo cenu līgumu popularitāte ir augusi, jo arī gada griezumā spot cenas vidēji ir bijušas zemākas par fiksētajām. Tomēr jāatceras, ka mājsaimniecību patēriņš ir salīdzinoši neliels un to elektrības rēķinos šī cenu starpība ir mērāma centos. Tāpēc ne visu Igaunijas patērētāju aktivitāti, izvēloties dažādus elektrības iegādes līgumu veidus var skaidrot tikai ar sekošanu tirgus svārstībām. Igaunijas mājsaimniecību tirgū konkurē 8 elektroenerģijas tirgotāji, kas kopumā piedāvā vairāk nekā 80 dažādu līgumu variantus un aktīvi strādā ar patērētājiem. Turklāt, lai arī 70% mājsaimniecību ir noslēgušas līgumu ar vadošo elektroenerģijas tirgotāju Eesti Energia, interese apgūt citu tirgotāju piedāvājumus ir samērā augsta. Fakts, ka patērētāji aktīvi izmanto līgumus ar dažādiem cenas noteikšanas modeļiem pierāda, ka jau pirmajā darbības gadā jaunatvērtam tirgum ir visas iespējas kļūt par aktīvu vidi tirgotāju un patērētāju sadarbībai,” norāda Jānis Bethers.

Kategorija: Enerģētika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply