Latvija nodod Lietuvai sekmīgas eiro ieviešanas stafeti

eiro-nauda15.janvārī noslēdzās intensīvākais pārejas uz eiro posms, un ir iespējams sākt Latvijas pievienošanās eirozonai izvērtējumu. Latvijas situācijas analīze un citu nesen eirozonai pievienojušos valstu pieredze ļauj secināt, ka mūsu pieredze būs noderīga nākamajām Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstīm. Latvija var dalīties gan tajā, kā tehniski organizējama pāreja dažādos tautsaimniecības sektoros, gan kā organizēt naudas apmaiņu un kā ar svarīgāko praktisko informāciju nodrošināt iedzīvotājus.

“Lai novērtētu, cik veiksmīgi valstij un mums katram ir notikusi pāreja uz eiro, vērts uzdot jautājumu, vai 2014.gada janvāris būtiski atšķīrās no iepriekšējiem gadiem. Jauno gadu svinējām tāpat kā iepriekš, no bankomātiem eiro varējām izņemt jau uzreiz pēc pusnakts, maksājumu karšu darbībā pārtraukumu nebija, valsts pakalpojumus saņēmām pilnā apmērā jau pirmajā darba dienā 2.janvārī. Šāda pāreja uz eiro nav bijusi pašsaprotama daudzās pašreizējās eirozonas dalībvalstīs, un ir atskaites punkts valstīm, kas eirozonai pievienosies pēc Latvijas,” saka finanšu ministrs Andris Vilks.

“Noslēdzot valūtu vienlaicīgas apgrozības periodu, varam droši secināt, ka pāreja uz eiro skaidro naudu un maksājumu sistēmās ir notikusi raiti un bez pārrāvumiem vai ķibelēm,” saka Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Līdzīgi iepriekšējo eiro ieviesēju valstu pieredzei, jau desmitajā dienā pēc pārejas uz eiro sākuma vairāk nekā puse no apgrozībā esošās skaidrās naudas – mūsu gadījumā 570 miljoni – bija eiro. Runājot par monētām, kas ir apmaiņas loģistikas grūtākā daļa, – 15. janvārī iedzīvotāju krājumā vēl bija 422,5 miljoni latu un santīmu monētu, kas svara izteiksmē ir 985 tonnas. “Tālākais latu nomaiņas temps būs atkarīgs no naudas īpašnieku rīcības, bet līdzšinējā pieredze ļauj sagaidīt, ka gada pirmajos trīs mēnešos varētu tikt samainīti 80 – 90% latu naudaszīmju.”

“Latvijas komercbanku raitā un sekmīgā pāreja uz eiro un darbs divu valūtu vienlaicīgās apgrozības periodā ir topošajām eirozonas dalībvalstīm izzināms labās prakses piemērs. Latvijas gadījumā ļoti liela nozīme bijusi arī banku un klientu sadarbībai, bankām sniedzot praktiskus ieteikumus, lai klientu pāreja uz eiro būtu ērta, droša un vienkārša, bet klientiem tajos ieklausoties. Tas arī gada sākumā sniedzis pozitīvas izmaiņas banku klientu finanšu pakalpojumu lietošanas paradumos. Iespējams, šī ir viena no lietām, kuru citām valstīm jātiecas veicināt vēl lielākā mērā,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

“Pirmās nedēļas pēc eiro ieviešanas ir bijis saspringts laiks visiem tirgotājiem, jo iedzīvotāji aktīvi izmantoja iespēju samainīt savus skaidras naudas ietaupījumus latos, norēķinoties veikalos. Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji latus savā ikdienā aizstāja pat ātrāk nekā igauņi – jau otrās nedēļas sākumā eiro īpatsvars norēķinos guva virsroku. Izšķiroša loma efektīvā pārejas periodā bija katra tirgotāja veiktajiem mājasdarbiem, savlaicīgi pārprogrammējot kases aparātus un pielāgojot IT sistēmas, rūpīgi plānojot inkasācijas un maiņas naudas piegādes, kā arī apmācot pārdevējus. Nācies saskarties arī ar atsevišķām cilvēciskām kļūmēm un operatīvi atrisināt radušās situācijas. Tomēr, pircēju sūdzību skaits šajā periodā bija salīdzinoši neliels un ļauj secināt, ka eiro ieviešanas būtiskākais posms ir noritējis veiksmīgi,” saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Iedzīvotāju pāreja uz eiro

Viens no labākajiem indikatoriem sabiedrības gatavībai pāriet uz eiro un vēl neskaidrajiem jautājumiem bija zvani uz bezmaksas informatīvo tālruni 80003000. Kopumā uz eiro informatīvo tālruni janvāra pirmo 14 dienu laikā ir saņemti 4874 zvani, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā decembrī šajā periodā. Lielākais zvanu plūsmas pieaugums bija 1. un 2.janvārī, kad tika saņemts virs 500 zvaniem dienā. Pēc tam zvanu plūsma strauji mazinājās un ir ap 100 līdz 200 zvaniem dienā. Cilvēkiem galvenokārt interesē vispārīgi ar eiro saistīti jautājumi: eiro banknošu un monētu izskats, oficiālais kurss, latu maiņas iespējas uz eiro un eiro maiņas kursi uz citām valūtām. Tikai 5% zvanītāju ir juridiskas personas, un tās interesējas par kases aparātu pielāgošanu, pareizu izmantošanu.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā saņemts neliels sūdzību skaits – 48. Lielākā daļa jeb 32 sūdzības bijušas par atteikšanos pieņemt latus kā maksāšanas līdzekli. Pārējās sūdzības bijušas par atlikuma izdošanu latos, liela nomināla banknošu un citu valstu eiromonētu nepieņemšanu norēķinos.

Naudas maiņa Latvijas Pasta nodaļās

Latvija ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņa bija iespējama arī pasta nodaļās un tai bija noteikts ilgs periods – 3 mēneši, būtiski atvieglojot finanšu pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Latvijas Pasta nodaļās reģionos janvāra pirmajās 14 dienās tika samainīti gandrīz 15 miljoni latu 70 385 naudas maiņas darījumos, vidējā samainītā summa bijusi 298 eiro. Salīdzinājumam Igaunijas Pasta nodaļās janvāra pirmajās 14 dienās kronas uz eiro tikai mainītas 42 167 reizes 6,5 miljonu eiro vērtībā.

Drošības situācija

Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods aizvadīts bez būtiskiem drošības apdraudējumiem. Valsts policija konstatējusi tikai atsevišķus pārkāpumu gadījumus, bet kopumā iedzīvotāji ņēmuši vērā tiem sniegtos drošības ieteikumus. Liela nozīme bijusi Valsts policijas un citu organizāciju mobilizētajiem resursiem drošības uzturēšanai. Decembrī un janvārī drošības pasākumos saistībā ar eiro ieviešanu bija iesaistīti 3569 Valsts policijas darbinieki, 878 robežsardzes un pašvaldību policiju darbinieki. Inkasācijas auto eskortēšanas reisos pavadīti 425 reizes.

Godīga cenu aprēķināšana un atspoguļošana

Arī no 1. janvāra līdz 14. janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veica cenu norāžu un pareiza aprēķina uzraudzību. PTAC šajā periodā kopumā saņemti 262 patērētāju ziņojumi. 39% no tiem bijuši par cenu izmaiņām, galvenokārt, saistībā ar starppilsētu sabiedriskā transporta biļešu cenām, 27% – par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs. Pārējās sūdzības saistītas ar latu vai eiro liela nomināla banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu, nepareizu cenu norādīšanu līgumos un rēķinos, u.c. Arī PTAC novērojis, ka patērētāju aktivitāte bijusi augsta pirmajā gada nedēļā, bet vēlāk samazinājusies.

Noderīga informācija

Līdz 2014.gada 31.martam darbu turpinās bezmaksas eiro informatīvais tālrunis 80003000, kur ikviens iedzīvotājs var iegūt atbildes uz visiem jautājumiem par eiro. Līdz 2014.gada 30.jūnijam turpināsies cenu paralēlā atspoguļošana eiro un latos. Līdz 2014.gada 31.decembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks cenu uzraudzību to izmaiņu noteikšanai un lai tās tiktu aprēķinātas un atspoguļotas pareizi.

Iedzīvotāju īpašumā palikušos latus un santīmus uz eiro Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā varēs samainīt bez termiņa ierobežojuma, bet komercbankās – līdz 2014.gada 30.jūnijam, bet 302 no 618 Latvijas Pasta nodaļām reģionos – līdz 2014.gada 31.martam. Latu banknošu un monētu maiņa notiks pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply