«Krājbankas» krahā vainīgos drīzāk redzēsim «Jaunajā vilnī», nevis cietumā

Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka «Latvijas krājbankas» krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka «lielās zivis» patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa.

Ar terminu «lielās zivis» es domāju, piemēram, bijušo «Latvijas krājbankas» īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala.

Pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Vladimiram Antonovam piederošā Lietuvas «Snoras» banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Vēl vairāk, īsi pirms «Latvijas krājbankas» kraha atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji mierināja noguldītājus, ka viss būs labi, un es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju.

Jau tad, kad Lietuvas valdība bija pārņēmusi «Snoras», bet Latvija ļāvusi «Latvijas krājbankai» bankrotēt, sapratu, ka savu naudu vairs neatgūšu, lai gan tad atkal publiskajā telpā bija dzirdams, ka noguldītājiem naudu atdos. Iespējams, tas tā arī notiktu, ja darbotos godprātīgs maksātnespējas administrators. Taču par SIA «KPMG Baltics» man ir ļoti lielas šaubas. Ne velti jau 2012.gada sākumā vērsos Rīgas Apgabaltiesā, pieprasot administratora atcelšanu. Iemesls šādam lēmumam ir kā uz delnas – šis pats uzņēmums «Latvijas krājbankas» īpašnieku Vladimiru Antonovu konsultēja jau no 2006. gada. Palīdzēja iegādāties vairākas bankas Krievijā, un pieņemu, ka ar «KPMG» svētību notikusi arī «Latvijas krājbankas» pirkšana.

Manus argumentus toreiz tiesa neņēma vērā, lai gan Kredītiestāžu likums skaidri nosaka, ka par maksātnespējas administratoru nevar iecelt personu, kas uzskatāma par ieinteresētu attiecībā uz administrējamo iestādi, vai ir ar to saistīta. Rīgas apgabaltiesa 2012.gadā paziņoja lēmumu, ka administratoru atcelt nav pamata. Lai gan ikviens, kuram nav slinkums var pameklēt internetā atslēgvārdus «KPMG» un Antonovs un atradīs dokumentus, kuros saistība ir redzama pat ar neapbruņotu aci. Turklāt ne tikai «KPMG» saikne ar krievu izcelsmes biznesmeni, bet arī viņam piederošajiem uzņēmumiem «SAAB» un nu jau Lietuvas valdības pārņemto «Snoras» banku. Tieši bankas līdzīpašnieka Antonova privātajos projektos, tostarp auto koncerna «SAAB» iegādē, pazuda no «Latvijas Krājbankas» pārskaitītie 100 miljoni latu, kuru iztrūkuma dēļ tika apturēta bankas darbība.

Fakti, ko pieminu, it kā jau sen ir zināmi bet, kā rādās, tie nekādi nav ietekmējuši administratora izvēli un citus būtiskus lēmumus, kas ir pieņemti par nu jau bankrotējušo «Latvijas krājbanku». Tādēļ man, kā cilvēkam, kurš arī šajā bankā zaudējis naudu, ir maz ticams, ka atgūšu vairāk nekā valstī noteiktos 100 000 eiro. Esmu pārliecināts, ka ir pamats bažām, cik objektīva ir bijusi izmeklēšana un, vai patiešām uz apsūdzēto sola sēdēs visi cilvēki, kuri ir sekmējuši vai tiešā veidā izraisījuši ne tikai to, ka «Latvijas krājbanka» nonāk Vladimira Antonova kontrolē, bet arī pēcāk ignorējuši bankā esošās problēmas un visbeidzot iecēluši tādu maksātnespējas administratoru, kas, iespējams, atrodas interešu konfliktā. Mani arī nepārliecināja «KPMG Baltics» izplatītais paziņojums, ka uzņēmums esot veicis starptautisko interešu konflikta novēršanas procedūru, pirms sācies darbs pie «Latvijas krājbankas» bankrota.

Tāpēc es ar interesi gaidu nākamos paziņojumus no prokuratūras par to, kuri tad īsti būs tie cilvēki, kurus varētu vainot «Latvijas krājbankas» bankrotā, un vai viņi izcietīs arī reālu cietumsodu. Manas paaudzes cilvēkiem vēl spilgtā atmiņā ir «Bankas Baltija» bankrots un tā iznākums – daudzi pazaudēja iekrājumus, reāli vainīgo nav, un bijušais kredītiestādes vadītājs jau vairākus gadus ir redzams izklaidējamies «Jaunajā vilnī», nevis cietumā. Tad kāpēc lai «Krājbankas» gadījumā kaut kas būtu citādāk? Pagaidām nekas par to neliecina.

Viedokli sagatavojis bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un «Latvijas krājbankas» kreditors Andris Ārgalis

Kategorija: Viedokļi
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply