Kā pasargāt sevi no krāpniekiem tīklā?

datorsKatrs no mums ir saskaries ar dīvainiem e-pastu solījumiem par milzīgu peļņu, piedaloties interneta loterijā. Tie visi ir krāpšanas piemēri internetā, un tos jāiemācas atšķirt, jo interneta krāpnieku ķetnās nereti nokļūst miljoniem lietotāju un labprātīgi atdod tiem savu naudu…

1. Drošības iestatījumi un paroles
Pati nepareizākā rīcība – izsūtīt savus datus un paroles e-pasta vēstulē jebkurai adresātam. Nav svarīgi, vai tā ir banka, apdrošināšanas kompānija vai sociālie tīkli. Neviens uzņēmums nelūgs savus klientus iesūtīt šos datus pa e-pastu. Turklāt neveiciet tādas darbības, kā, piemēram, paroles vai reģistrācijas datu maiņa, finansu pārskatu aplūkošana, apmaksa ar kredītkarti, izmantojot publiski pieejamus datorus interneta kafejnīcās vai bibliotēkās. Kafejnīcās, sēžot pie sava portatīvā datora, arīdzan labāk šādas darbības neveikt.

2. Seko savam rēķinam
Pat lielas bankas ar labām IT sistēmām saskaras ar gadījumiem, kad no viņu klientu kontiem pazūd nauda. Piemēram, interneta veikalos apmaksājot preces, kuras klienti nav iegādājušies. Protams, naudu saņemsiet atpakaļ, tomēr nāksies apbruņoties ar pacietību un spēcīgiem nerviem. Tādēļ noteikti pieslēdziet pakalpojumu sms ziņojuma saņemšanai, ja no bankas konta tiek noņemta nauda. Vienmēr saglabājiet līguma kopiju vai screenshot, ja risināt darījumus internetā. Uzreiz pēc darījuma pārbaudiet, vai naudas summa ir noņemta no konta tieši tādā apmērā, kā bijis nepieciešams.

3. Pārbaudām e-pastu
Ja Jums atnāk e-pasts ar nesaprotamu saturu un nav nosakāms, vai tas ir spams vai ne, atbildes e-pastā uzdodiet pēris precizējošus jautājumus. Spama vēstules pārsvarā izsūta caur programmām un tās uz e-pastiem atbildēt nespēs. Izturieties piesardzīgi pret negaidītiem laimestiem, preču piedāvājumiem ar pārspīlēti zemu cenu un aizdomīgiem lūgumiem pēc palīdzības. Vēlams savā e-pastā un interneta pārlūkprogrammā ieviest spama filtru un iegādāties antivīrusu programmu savam datoram. Un vēl – apgūsti spama pazīmes. Šādās vēstulēs Jums tiek lūgts nosūtīt konfidenciālu personisku vai finanšu informāciju, piemēram, kredītkartes numuru, pases datus vai citu informāciju. Vai, piemēram, vēstules par kurām varat teikt “pārāk labi, lai būtu patiesība” – bezmaksas dāvanas vai uzvara loterijā, bet, lai saņemtu balvu Jums ir jāiemaksā nauda.

4. Neizpaudiet savu personīgo informāciju
Patiesībā, ievērot drošības pasākumus nemaz nav sarežģīti, Jums jāseko tikai dažiem vienkāršiem noteikumiem. Izvēlieties uzticamus finansu rīkus, kurus lieto Jūsu draugi un radinieki. Ātrais kredīts un citi aizdevumi internetā patiesībā ir droši servisi. Krāpnieciski gadījumi bieži vien notiek tieši upura neuzmanības dēļ, tāpēc nedrīkst izpaust savus pieejas datus un paroles trešajām personām.Nelūdziet citiem cilvēkiem palīdzību rēķinu apmaksai vai citu darbību veikšanai Jūsu internetbankā. Neizpaudiet savu personas kodu, bet, ja to darāt, tad tikai patiesas nepieciešamības gadījumā.

Un vēl – rakstisko informāciju par savas interneta bankas pieejas datiem glabājiet vietā, kur to nevarētu atrast citas personas. Šādi Jūs novērsīsiet gadījumus, kad paroles atrod bērni vai citi radinieki un slepus noformē ātro kredītu.

Kategorija: TECH
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply

?>