RMW īpašnieks: nākotnē tehniskajās nozarēs var rasties speciālistu deficīts

Latvijas jaunieši pēc devītās klases beigšanas joprojām nepietiekamā skaitā dodas mācīties uz arodvidusskolām, tāpēc nākotnē tehniskajās nozarēs var izveidoties kvalificētu speciālistu deficīts, bažījas auto restaurācijas darbnīcas “Riga Master Workshop”(RMW) īpašnieks Māris Bebris.

“Tikai aptuveni 30% pamatskolas beidzēju izvēlas tālāk mācīties arodvidusskolās, kaut gan šo īpatsvaru būtu nepieciešams palielināt vismaz līdz 50%, lai apmierinātu pieprasījumu pēc dažādu profesiju speciālistiem darba tirgū. Tādējādi samazinātos arī strukturālais bezdarbs, kas Latvijā joprojām ir samilzusi problēma,” viņš norādīja.

Pēc Bebra teiktā, RMW pašlaik darbojas izcilu meistaru komanda un nav problēmu atrast piemērotus darbiniekus, taču nākotnē Latvijas uzņēmumi, kas darbojas transporta un citās tehniskajās jomās, var saskarties ar kvalificētu vidējā un augstākā līmeņa speciālistu iztrūkumu.

“Ja izglītības sistēmā nebūs izmaiņu par labu profesionālajai izglītībai, drīzumā būs sarežģīti atrast, piemēram, kvalificētu auto atslēdznieku vai mehāniķi. Var rasties arī inženieru deficīts, jo Latvijā pēc vidējās izglītības iegūšanas jaunieši joprojām lielākoties izvēlas studēt sociālās zinātnes, nevis tehnoloģijas. Pagaidām Latvijai vēl ir unikāla pozīcija speciālistu jomā, bet tas nākotnē var mainīties, ja nebūs jaunu „asiņu”,” brīdināja Bebris.

Viņš atzina, ka Latvijā jau šobrīd nav viegli atrast meistarus, kas spētu veikt automobiļa visaptverošu restaurāciju, jo nepieciešamas ir prasmes, kas bieži vien ir nevis tehniskas, bet jau robežojas ar amatniecību.

Lai veiktu auto restaurāciju, nepieciešami visdažādākie speciālisti, tostarp kalēji un metālmākslinieki, jo daudz komplektējošo detaļu ir jāizgatavo no nulles. Tāpat vajadzīgi šuvēji, kas veic automašīnas salona atjaunošanu un ādas detaļu apstrādi, kā arī krāsotāji, dizaineri un galdnieki, jo klasiskajiem auto mēdz būt arī koka detaļas.

“Restaurēšanas specifika atšķiras no pamata zināšanām par automašīnām. Būtiska problēma ir tā, ka Latvijā nav speciālu mācību iestāžu, kur māca auto restaurāciju. Lai apgūtu šo arodu augstākajā līmenī, jādodas studēt uz Vāciju vai Angliju,” stāstīja RMW pārstāvis.

Rīgas Tehniskās koledžas (RTK) autonodaļas vadītāja Sanita Eihmane pastāstīja, ka Latvijā ir liels pieprasījums pēc autotransporta mehāniķiem.

“Auto mehāniķa specialitāte izraisa jauniešos interesi un joprojām var nokomplektēt pilnas audzēkņu grupas. Daudzi uzņēmumi mums zvana un prasa, vai nevaram viņiem piedāvāt darbiniekus. Pieprasījumu nespējam pilnībā apmierināt,” atzina RTK pārstāve.

Starp faktoriem, kas bremzē jaunu transporta nozares speciālistu sagatavošanu lielākā skaitā, viņa minēja telpu trūkumu praktisko nodarbību vadīšanai, pedagogu zemo atalgojumu un vājās sekmes, kuru dēļ daļa audzēkņu spiesti pamest mācības.

“Braukt ar automašīnu patīk visiem, bet remontēt, skrūvēt, mācīties matemātiku, fiziku, rasēšanu un tehniskos priekšmetus ir grūti, ne visiem pietiek pacietības,” sacīja RTK autotransporta un ražošanas tehnoloģiju katedras vadītāja Anda Kazuša.

Viņa minēja, ka būtiskus riskus autotransporta nozares attīstībai rada arī emigrācija. “Brīvais darba tirgus Eiropas Savienībā un labs atalgojums ārpus mūsu valsts cilvēkiem šķiet vilinošs un pamudina doties strādāt svešumā, viņa teica.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece vērsa uzmanību uz Ekonomikas ministrijas 2012.gada informatīvo ziņojumu, kurš liecina – vidējā un ilgā termiņā vislielākais darbaspēka iztrūkums būs inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības, dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomās.

Latvijā augstākās izglītības beidzēju īpatsvars šajās jomās ir 13% – viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Latvija krietni atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas, kur šis rādītājs ir attiecīgi 19% un 21%. Ar šādu cilvēkkapitāla struktūru mūsu valsts nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību, secināts Latvijas konkurētspējas jaunākajā novērtējumā.

“Līdz ar to skaidri redzam, ka vēl ilgu laiku būs liela nepieciešamība pēc eksakto zinātņu jomu speciālistiem. Šo speciālistu pieprasījums iet roku rokā ar tehnoloģiju straujo attīstību, kurā galveno lomu spēlē tieši inženieri un tehnoloģiju eksperti,” teica Stīpniece.

Kategorija: Izglītība
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply