Latvijas IT eksperti tiek aicināti vērtēt Igaunijas i-vēlēšanu pirmkodu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, atsaucoties savas Igaunijas partnerorganizācijas lūgumam, aicina mūsu valsts speciālistus un ikvienu programmēšanas interesentu aktīvi iesaistīties diskusijā par nesen publiskoto kaimiņvalsts interneta vēlēšanu programmatūras pirmkodu.

Tallinā sarīkotajā Latvijas un Igaunijas vadošo IKT nozares uzņēmumu asociāciju – LIKTA un ITL (Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit) – tikšanās reizē abu organizāciju valdes apmainījās ar pieredzi un pārrunāja sadarbības iespējas tādās jomās kā pārrobežu sadarbība un e-pārvalde, elektroniskā identifikācija, digitālais vienotais tirgus, mākoņdatošana, kiberdrošība u.c. LIKTA un ITL vienojās par sadarbību starp asociāciju ekspertiem un darba grupām, tālāk notiks darbs jau padziļinātā līmenī vairākās no minētajām jomām.

“Runājot par vēlēšanu elektronizēšanu, šī ir laba iespēja izpētīt kaimiņu pieredzi, kas, manuprāt, sekmētu diskusiju izvērtējot šādu vēlēšanu tehnoloģiju pielietošanas iespējas Latvijā,” uzskata Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente. Igaunijas Elektroniskās balsošanas komitejas šā gada jūlijā publiskotais Interneta vēlēšanu pirmkods visiem interesentiem ir brīvi pieejams tīmekļa vietnē GitHub (https://github.com/vvk-ehk/evalimine), šeit uzrādītas arī saites uz informācijas resursiem par Igaunijas Interneta vēlēšanām. Tādējādi komiteja vēlas iedrošināt lielāku IT speciālistu loku iesaistīties programmatūras tehniskajā analīzē – cerot, ka sabiedrības uzraudzība palīdzēs pilnveidot Interneta vēlēšanu sistēmas drošību un caurspīdību.

“LIKTA savus priekšlikumus par Latvijas virzību uz elektroniskām vēlēšanām šā gada janvārī iesniedza LR Satiksmes ministrijai. Uzskatām, ka ir nepieciešama valdības ekspertu diskusija ar nozares un akadēmiskās vides pārstāvjiem, aplūkojot vēlēšanu elektronizācijas iespējamos scenārijus un to drošības riskus. E-vēlēšanu ieviešana ir saistīta ar izmaiņām likumdošanā, tādēļ tas ir arī Saeimā izvērtējams jautājums. Tāpat līdz šim nav arī veikta pietiekama ārzemju pieredzes analīze – daudzas valstis, kas ir turīgākas un tehnoloģiski varenākas nekā Latvija vai Igaunija, ir nolēmušas neieviest nacionālā līmeņa Interneta vēlēšanas. Atklāts paliek jautājums par to – kāpēc,” atzīmē S. Bāliņa.

Balsošana internetā Igaunijā kopš 2005. gada ir izmantota jau piecās vēlēšanās, personu identifikācijai izmantojot visiem valsts pilsoņiem izsniegtās nacionālās ID viedkartes. Parlamenta vēlēšanās 2011. gadā internetu izmantoja 24,3 procenti no balsojušajiem. Šā gada maijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kopumā atzinīgi novērtējot valsts i-vēlēšanu sistēmu, norādīja Igaunijas parlamentam uz vairākām tehniskām un procedūras nepilnībām, iesakot tās novērst. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās šā gada 20. oktobrī tiek plānots testēt eksperimentālu iespēju vēlētājam ar viedtālruņa, ko darbina “Android” operētājsistēma, palīdzību pārbaudīt, vai viņa balss ir pareizi reģistrēta.

Igaunija joprojām ir vienīgā valsts pasaulē, kuras parlamenta vēlēšanās visiem vēlētājiem ir iespējams Interneta balsojums. Mūsu valsts IT ekspertiem un interesentiem iesaistoties pirmkoda izvērtēšanā, varam ne tikai palīdzēt ziemeļu kaimiņiem, bet arī labāk izvērtēt Latvijā iespējamos un piemērotākos risinājumus mūsdienu tehnoloģisko iespēju plašākai izmantošanai balsošanas procesā.

Kategorija: TECH
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply