Tirgotāji aicina Zemkopības ministri ienākt veikalā

Piena cenu kāpumā tirgotājus nevar vainot. Tāpēc tirgotāji aicina Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (ZZS) lielāku interesi veltīt tam, kas notiek veikalos. Trešdien Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” Zemkopības ministre teica, ka kaimiņvalstīs viens litrs piena ir par dažiem santīmiem lētāks, kaut gan PVN visās trijās Baltijas valstīs ir vienāds – Latvijā tirgotāju uzcenojums ir augstāks. Arī šeit nav taisnība, jo PVN Igaunijā ir zemāks (20%). Ministrei būtu jāzina, ka pārdošanas cena nav atkarīga no piena iepirkuma cenas, bet ražotāja piegādes cenas veikalam.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) skaidro, ka Latvijā piegādātāju piena cenas regulāri aug, tām nav tendence samazināties, nav jūtama arī ražotāju vēlme cenu samazināt. Tieši pretēji – pašlaik vairāki nozīmīgi ražotāji veic pārrunas par piena produktu piegādes cenu paaugstināšanu aptuveni par 5%.

Diemžēl cenu pieauguma tendence Latvijā ir stabila. Laikā no pagājušā gada augusta, piena produktu cenas kāpušas vairākkārt, turklāt Latvijā ražotiem produktiem straujāk nekā ievestajiem no Polijas. Pirmais kāpums bija pavasarī, kad cenas pieauga par aptuveni 20%, otrais kāpums – vasaras sākumā, kad tās pieauga par 15%. Visstraujāk cenas kāpušas sieram – gada laikā vairāk par 35%. LTA uzskata, ka gan ministriem, gan citām amatpersonām nav jātracina pircēji un vajadzētu rūpīgāk pārdomāt pirms nosaukt tirgotājus par vainīgiem cenu kāpumā. Tirdzniecības nozarē piecenojums ir stabils daudzu gadu garumā un nepieaug.

Atgādinām, ka cenas tirdzniecībā ir atkarīgas no ražotāja noteiktās piegādes cenas. Protams, nevaram zināt, kas notiek dominējošo tirgotāju veikalos (Rimi, Maxima), kuru iepirkumu vara ir daudzkārt lielāka nekā pārējiem tirgotājiem un kuros zaudēto peļņu ražotāji cenšas kompensēt uz citu, it sevišķi nacionālo, tirgotāju rēķina. Šeit uzdevums noskaidrot patiesību ir Konkurences padomei. Tad vēlams, lai Zemkopības ministrija (ZM) nosauktu konkrētos tirgotājus, kuru veikalos konstatēts nepamatots piena produktu cenas pieaugums.

Kopumā Eiropas Komisija šogad plānoja par 3% samazinātu ražošanas apjomu pret iepriekšējo gadu. Vislielākais piena deficīts bija Lielbritānijā, Francijā un Īrijā. Vasaras sākumā plūdu skartajā centrālajā Eiropā negatīvi ietekmēja ražošanu arī Vācijā. Šim kritienam nevajadzētu ietekmēt (paaugstināt) cenas, jo arī piena patēriņš Eiropas Savienībā (ES) ir krities. Kopējais piena patēriņš ES samazinājies par 1,6%, jogurtam – 2%. Arī ASV (14% no piena patēriņa pasaulē) pienam samazinājies patēriņš par 3,8% un sieram par 1,8%. Vienīgais patēriņa pieaugums globālajā tirgū ir Krievijā un Ķīnā.

Kopumā ES, neskatoties uz iekšējā patēriņa kritumu, ir samazinājušās arī eksporta iespējas. Tā š.g. sākumā kritums bija aptuveni 10%, vienīgais pieaugums eksportā ir sviestam – par 13%. Varam secināt, ka ražotāju cenas augs, jo samazinās pārdošanas apjomi, līdz ar to krītas ražošanas efektivitāte. Tāpēc ZM nevajadzētu brīnīties, ka nemainoties piena iepirkuma cenām no zemniekiem, pārstrādātāji nesamazina piena produktu cenas un vajag parādīt, kuri ir īstie „āži un dārznieki”.

Kategorija: Pārtika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply