LTA kategoriski iebilst pret Veselības ministrijas pozīciju par izmaiņām Tabakas produktu direktīvā

IMG_0046Latvijas tirgotāji un tos pārstāvošā Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kategoriski iebilst pret Veselības ministrijas gatavoto nacionālo pozīciju jautājumā par plānotajām izmaiņām Tabakas produktu direktīvā, kas paredz atbalstīt nepārdomātus ierobežojumus – tievo, arī aromatizēto (piemēram, tik populāro mentola) cigarešu aizliegšanu, nesamērīgus veselības brīdinājumus, kas mazina iespēju atšķirt produktus un ierobežo vispārzināmo starptautisko preču zīmju lietošanu. LTA uzskata, ka nepārdomātu un neizdiskutētu ierobežojumu akceptēšana veicinās strauju tabakas izstrādājumu kontrabandas un viltoto cigarešu aprites pieaugumu, nodarot miljoniem latu zaudējumus legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam – neieņemto akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu veidā.

LTA kā lielākā savas nozares uzņēmēju apvienība uzskata par nepieciešamu paust savu viedokli un vērst Veselības ministrijas kā atbildīgās institūcijas uzmanību uz vairākiem pārmērīgiem, nepamatotiem un Latvijas situācijai neatbilstošiem ieteikumiem Tabakas direktīvas regulējumiem.

Lai paustu savu viedokli pret rosinātajām izmaiņām, Latvijas uzņēmēju – tirgotāju interešu pārstāvis LTA prezidents Henriks Danusēvičs, šodien, 15. aprīlī Valsts kancelejā iesniedza vairāku simtu tirgotāju – juridisku personu, kas ir mazie un vidējie uzņēmēji, parakstītu viedokli pret jaunajām, aizliedzošajām normām, ko atkal plāno ieviest Latvijā, neņemot vērā reālo situāciju valstī.

„Pilnībā atbalstot nepieciešamību regulēt tabakas tirdzniecību un mērķus mazināt smēķēšanas negatīvos efektus, mums jānorāda, ka pārmērīgie ierobežojumi atstāj tiešu un negatīvu ietekmi uz likumīgiem uzņēmējiem un legālu nozari, kas maksā nodokļus,” uzsver LTA prezidents H.Danusēvičs. „Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju attiecībā uz ierosinātajām izmaiņām Tabakas direktīvā, ceram, ka tiks ņemti vērā arī reāli strādājošas nozares, nevis tikai kabinetos izstrādāti viedokļi, jo, kā liecina pieredze, Latvijā līdz šim ieviestie līdzīga rakstura ierobežojumi pēdējo piecu gadu laikā nav atstājuši nekādu iespaidu uz tabakas izstrādājumu patēriņa samazinājumu, turpretī kontrabandas cigarešu apjoms ir pieaudzis,” viņš piebilst.

LTA arī uzsver, ka daudzi ieviestie aizliegumi kontroles trūkuma dēļ līdz šim ir palikuši „uz papīra“, kas faktiski vairo tiesisko nihilismu un ir atsevišķu personu/partiju priekšvēlēšanu propaganda. Piemēram, runājot par smēķēšanas aizliegšanu daudzstāvu māju balkonos, tiesībsargājošās iestādes ir skaidri atzinušas, ka nespēs izkontrolēt šī aizlieguma ievērošanu.

Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība veido nozīmīgu nozares apgrozījuma daļu. Daudzi mazi un vidēji uzņēmumi bieži vien ir vienīgie darba devēji atsevišķos tālākos valsts reģionos. Diemžēl pēdējos gados piedzīvotā ekonomiskā krīze ir smagi skārusi arī mazumtirdzniecību. Daudzi no uzņēmumiem ir pārtraukuši darbu. Tieši nelegālā tirdzniecība un zaudēti valsts budžeta ieņēmumi ir smags kaitējums legālam biznesam, jo sacensties ar ēnu ekonomiku ir neiespējami. Latvijā pagājušajā gadā nelegālais tabakas izstrādājumu tirgus sasniedza 35%. Ēnu ekonomikas rezultātā pārstājuši darboties daudzi veikali (piemēram, spēkā esošās licences tabakas izstrādājumu tirdzniecībai samazinājās par 17,4% – 2011.g. dati pret 2007.g.), un valsts budžets gadā zaudē vairāk nekā 60 miljonus latu, kas ļoti negatīvi ietekmē kopējo tautsaimniecības situāciju.

Daži no direktīvā piedāvātajiem priekšlikumiem – milzīgi veselības brīdinājumi, kas mazina iespēju atšķirt produktus un to zīmolus, dažādu cigarešu veidu aizliegšana un citi – rada nopietnas bažas, ka Latvijas situācijā tie radītu papildu stimulu nelegālajam tirgum, jo, piemēram, tievās un mentola cigaretes, ko direktīva plāno aizliegt, Latvijā veido ~18% legālā tirgus un pēc tam būs pieejamas tikai nelegāli. Savukārt legālo ražotāju konkurētspēja, izpildot jaunas iepakojuma un preču sastāva prasības, samazinātos. Nelegālajam tirgum pieaugot par 18%, valsts budžets zaudētu ap 30 miljoniem latu akcīzes nodokļu ieņēmumu, nerēķinot PVN, papildu izdevumus kontrolei un organizētās noziedzības apkarošanai.

Iepriekš minētās iniciatīvas rada jautājumus par to, kas ir Latvijas prioritātes šobrīd – būt pirmajiem, kas ievieš visus iespējamos ierobežojumus uzņēmējiem, vai vispirms radīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt efektīvu jau esošo normu piemērošanu.

2012. gada 19.decembrī Eiropas Komisija publicēja grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 5.jūnija direktīvā 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu.

Kategorija: Tirdzniecība
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply