Ilze Viņķele: Krīzes beigas nav tas pats, kas sabalansēta un attīstīta ekonomika

Ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabojas, taču jautājums – kā to interpretē un saprot mediji un sabiedrība, tostarp arī politiķi. Tādēļ ir tikai saprotams negatīvais iedzīvotāju noskaņojums, kas atspoguļojas dažādos pētījumos – tai skaitā „DNB Latvijas barometrā”, ar kura rezultātiem nesen bija iespēja iepazīties. Tas liecina, ka politiķi, iespējams, nav pietiekami labi un bieži skaidrojuši, ka stabilitāte, ko esam sasnieguši, jeb tā saucamās krīzes beigas nav tas pats, kas pietiekami sabalansēta un attīstīta ekonomika, kas spēj piepildīt visas valsts iedzīvotāju vajadzības.

Pēc ļoti strauja ekonomikas krituma 2009.gadā attīstība patlaban ir lēna, jo budžets atšķirībā no iepriekšējo gadu „gāzi grīdā” politikas tiek plānots un balstīts uz ilgtspējas pīlāriem, lai nenotiktu kā iepriekš – pienākot smagākiem apstākļiem, kas ekonomikas cikliskumā ir neizbēgama situācija, valsts zaudē spēju atbalstīt savus iedzīvotājus, kuri nonākuši krīzes situācijā.

2014. gada budžets būs otrais kopš ekonomiskās krīzes, kad naudu, ko varam atļauties tērēt papildus esošajam budžetam, varēsim plānot pēc pašu, nevis starptautisko aizdevēju ieskatiem. Pēckrīzes posmā prioritāšu ir daudz vairāk nekā pieejamo līdzekļu. Turklāt daudzas problēmas, kuras krīze pēdējos gados vēl pastiprināja, ir samilzušas līdz kritiskam līmenim. Labklājības jomā vien šī papildu nauda būtu vajadzīga atbalstam gan ģimenēm ar bērniem, gan invalīdiem (nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu atbilstošs nodrošinājums, pakalpojumu pieejamība), gan arī valsts sociālo aprūpes centru un bērnu namu reorganizācijai, nodrošinot to iemītnieku integrāciju sabiedrībā. Taču neaizmirsīsim, ka ar savām vajadzībām uz šo naudu pretendē arī skolotāji, slimnīcas, medicīnas personāls, valsts ceļi, policisti, kā arī citi cilvēki, lietas un vērtības, kas veido mūsu valsts nākotni. Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, uz katru nākamā gada papildus tērējamo budžeta latu pretendē vajadzības, kas pielīdzināmas astoņiem latiem. Tātad mums priekšā ir spraigas diskusijas, lai vienotos par nākamā gada prioritātēm. Tāpēc es būtu pateicīga mediju pārstāvjiem, politiķiem un viedokļu līderiem, kuri aktīvāk sabiedrībai skaidrotu to, kā tiek veidots valsts budžets un ka, finanšu krīzei beidzoties, tēriņiem pieejamo līdzekļu daudzums nepieaug tik strauji, lai dažu gadu laikā apmierinātu visas sabiedrības vajadzības.

Runājot par ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanu, jāuzsver, ka 2012.gadā strauji samazinājies gan nabadzības riskam pakļauto pieaugušo un bērnu īpatsvars (par 30%), gan bezdarba līmenis (par 2,5%). Turklāt nedaudz, tomēr palielinājusies dzimstība (pērn par 3,6%, bet 2013.gada sākumā – par 11%). Jāpiebilst, ka šogad tiek veikti vairāki pasākumi valsts atbalsta palielināšanai ģimenēm ar bērniem. Tostarp tiek paaugstināti dažādu pabalstu apmēri un daļēji tiek atcelti to ierobežojumi – bērna kopšanas pabalsts nestrādājošiem vecākiem ar bērnu līdz 1 gada vecumam palielināts no 50 līdz 100 latiem, bet visiem vecākiem ar 1 līdz 1,5 gadu vecu bērniņu – no 30 līdz 100 latiem, arī minimālais vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem ar bērnu līdz 1 gada vecumam – no 63 uz 100 latiem. Turklāt divkārši palielināti maternitātes un paternitātes pabalsti. Divas un vairāk reizes celtas arī piemaksas par vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem. Bez minētajiem pabalstiem Labklājības ministrijai vienlīdz svarīgi lietot arī citus instrumentus, kas atbalstītu ģimeņu dzīves kvalitāti un nodarbinātību, – palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādājamajiem, uz pusi samazināts nekustamā īpašuma nodoklis daudzbērnu ģimenēm un divkāršota sociālās apdrošināšanas iemaksa no valsts budžeta par bērna kopšanu līdz gada vecumam. Šogad valsts vecākiem, kuru bērns nav uzņemts pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē (PII), piešķirs līdz 100 latiem lielu atbalstu. Esam arī pārliecināti, ka plānotais mobilitātes pabalsts daļai bez darba esošo vecāku palīdzēs iekļauties darba tirgū.

Tomēr ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, pieejamo valsts atbalstu pabalstu, nodokļu atvieglojumu un pakalpojumu veidā gan apjoma, gan nepārtrauktības ziņā pagaidām nevaram uzskatīt par pietiekamu. Tāpēc man nav pamata apšaubīt jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultātus – 62% respondentu norāda, ka ekonomiskā krīze nav beigusies ne valstī, ne viņu ģimenēs.

Par aktuālākajām problēmām valsts atbalsta ziņā var uzskatīt to, ka ģimenēm, kuras audzina bērnus, kas vecāki par pusotru gadu, ir pieejami ievērojami mazāki resursi, tādējādi palielinot nabadzības riska iespējamību. Šīs problēmas risināšana ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm. Efektīvākie valsts atbalsta līdzekļi daudzbērnu ģimenēm – IIN atvieglojumu sistēma un pabalstu diferencēšana – pagaidām nav pielāgoti tādā līmenī, lai šīm ģimenēm atbalsts tiktu palielināts proporcionāli bērnu skaitam un ienākumu līmenim.

Vienlaikus svarīgi veicināt vecāku nodarbinātību, nodrošinot viņu darba un ģimenes dzīvi līdzsvarojošus līdzekļus – subsidētus bērna aprūpes pakalpojumus, PII pieejamību, kā arī izdevumu samazinošus līdzekļus – efektīvus nodokļu atvieglojumus un mērķētu pabalstu sistēmu. Tādējādi iespējams nodrošināt vecāku darba gaitu nepārtrauktību, kas ir svarīgākais ģimenes labklājības garants. Tāpat valstij un pašvaldībām jāattīsta elastīgs atbalsta mehānisms, kas orientēts uz savlaicīgu atbalstu krīzes situācijās. Tiesa, cilvēkam pašam aktīvi līdzdarbojoties un risinot konkrēto problēmu. Tas ļautu nodrošināt ātru un mērķtiecīgu atbalstu krīzes situācijā, novēršot cilvēka problēmu ieilgšanu, piemēram, kļūstot par ilglaicīgo bezdarbnieku.

Par pozitīvu rādītāju var uzskatīt to, ka visbiežāk „DNB Latvijas barometra” pētījumā aptaujātie, atbildot, kas jādara, lai vecumdienās saglabātu esošo vai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, atzīmē paļaušanos uz labvēlīgu valsts sociālo politiku. Iedzīvotāju uzticība valsts sociālās drošības sistēmai ir jāveicina, jo tas stimulē cilvēku nodarbinātību un sociālās aizsardzības „drošumspējas” palielināšanu. Tiesa, pētījums atklāj arī satraucošu tendenci – vien nepilna piektā daļa aptaujāto apzinās, ka viņu dzīves kvalitāte ir saistīta ar finanšu līdzekļu uzkrāšanu, bet mazāk nekā desmitā daļa respondentu uzskata, ka tā saistīta ar rūpēm par bērniem, cerot tādu pašu gādību saņemt no viņiem vecumdienās.

Ceru, ka turpmākajos gados sabiedrība skaidrāk apzināsies konsekvences, kas izriet no Eiropas un arī Latvijas sabiedrības novecošanas procesiem, atbilstošas izglītības nozīmi konkurētspējai darba tirgū, savstarpējo attiecību un uzticības stiprināšanu ģimenē un sabiedrībā, kā arī spējas uzņemties atbildību par savu nākotni.

Kategorija: Viedokļi
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply