KPMG: tradicionālie mediji turpina konkurēt ar digitālajiem medijiem par iedzīvotāju „maciņiem”

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem. Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013. Arī Latvijas mediji cenšas sekot līdzi digitālo tehnoloģiju tendencēm un piedāvāt savu saturu ne vien tradicionālajā, bet arī digitālajā formātā. Likumsakarīgi, ka viens no būtiskākajiem pavērsieniem Latvijas mediju telpā ir Vienotā sabiedriskā medija veidošana ar mērķi atgūt un palielināt sabiedrisko mediju mērķauditoriju, tai skaitā arī izmantojot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būs spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā: „Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.”

Pētījuma rezultāti liecina: lai apmierinātu tehnoloģiju patērētāju vēlmi saņemt informāciju, saturs ir jāintegrē ierīces un izplatīšanas kanāli. Maz ticams, ka tirgus spēlētāji katrs atsevišķi spēs nodrošināt visus šos aspektus, tāpēc sektoru pārstāvjiem jāsadarbojas. Digitālo patērētāju jaunā paaudze vēlas vairāk un dažādas „informācijas pieredzes”, un tā ir gatava maksāt par augstas kvalitātes video, mūziku, grāmatām un digitālajiem materiāliem ar atzītiem zīmoliem.

Mobilo ierīču „diktāts”
Digitālo mediju attīstība un iedzīvotāju gatavība maksāt par digitālo saturu ir cieši saistīta ar mobilo ierīču – viedtālruņu un planšetdatoru – lietotāju skaita pieaugumu. Jaunā mobilo ierīču lietotāju paaudze pirmo mediju pieredzi iegūst, izmantojot tieši mobilās ierīces, un nākamās paaudzes ātrgaitas mobilie tīkli šo tendenci tikai pastiprinās, palielinot digitālo mediju priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem medijiem. Mobilo ierīču lietotāju salīdzinoši lielākā gatavība maksāt par saturu paver iespēju medijiem un tehnoloģiju ražotājiem izstrādāt jaunus peļņu nesošus risinājumus.

Attīstības tirgos iedzīvotāji ir daudz mazāk pieraduši pie personālajiem datoriem un tāpēc ir atvērtāki jaunu mobilo ierīču lietošanai. Ķīnā jau 78% pilsētu iedzīvotāju pieder viedtālrunis, 76% – klēpjdators un 51% – planšetdators. Salīdzinoši citās valstīs vidēji 53% aptaujāto pieder viedtālrunis un tikai nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (26%) pieder planšetdators.

Kārlis Mālnieks, KPMG Baltics SIA IT risku un vadības konsultāciju menedžeris: „Latvijā pēdējo gadu tendences liecina, ka cilvēki ikdienas lietošanā aizvien vairāk izvēlas tieši mobilās ierīces. Viedtālruņus šobrīd izmanto jau gandrīz trešā daļa no visiem mobilo telefonu lietotājiem Latvijā. Savukārt planšetdatorus – 11% iedzīvotāju, un šis skaits nemitīgi turpina palielināties. Arī Latvijā viedtālruņu īpašnieki savas ierīces arvien biežāk izmanto tieši interneta un digitālā satura pārlūkošanai, savukārt zvanīšana un īsziņu sūtīšana pakāpeniski sāk pārvietoties otrajā plānā. Šobrīd varam jau uzskatīt, ka viedtālruņu primārā funkcija vairs nav zvanīšana. To apliecina viens no vadošajiem viedtālruņu ražotājiem Taivānas uzņēmums HTC, kurš savam viedtālruņa modelim Butterfly komplektācijā piedāvā otru – mazāku tālruni ērtākai zvanīšanai. Tiesa gan, šāda komplektācija tiek piedāvāta pagaidām tikai Ķīnas tirgum, kur viedtālruņa lietošana ir visizplatītākā.”

Par tradicionālajiem medijiem joprojām maksā
Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji visās valstīs digitālajiem un tradicionālajiem medijiem velta apmēram līdzīgu daudzumu laika. TOP3 aktivitātes digitālajos medijos ir sociālo tīklu apmeklēšana, karšu un norāžu apskatīšana, kā arī ziņu lasīšana tiešsaistē. Savukārt tradicionālo mediju telpā televīzija vēl joprojām ir vispopulārākais medijs visos tirgos, tam seko radio un drukātie mediji – laikraksti un žurnāli. Arī Latvijā atbilstoši TNS pētījumiem 2012. gada rudenī viens skatītājs pie TV ekrāna pavadījis nepilnas 5 ½ stundas, savukārt radio klausītājs ir klausījies radio aptuveni 4 ½ stundas. Ir svarīgi atzīmēt, ka šie rādītāji nav būtiski mainījušies salīdzinājuma ar 2011. gadu. Savukārt digitālo mediju starpā populārākie ir sociālie tīkli un ziņu portāli.

Lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām vairāk naudas tērē tradicionālā veidā, nevis tiešsaistē, lai arī šis rādītājs būtiski atšķiras dažādās valstīs un attiecībā uz dažādiem mediju veidiem. Kopumā tomēr patērētāju izdevumi par digitālo saturu pakāpeniski pieaug. Ķīna, Brazīlija un Singapūra ir vadošās valstis, kurās patērētāji ir gatavi maksāt par tiešsaistes saturu, savukārt patērētāji Ziemeļamerikā un Eiropā izrāda lielāku vēlmi maksāt tikai par pieeju noteiktam saturam, piemēram, iepazīšanās portāliem un grāmatām, taču mazāk, piemēram, par ziņām, mūziku un spēlēm.

Digitālās paaudzes lietotāju vidū pieaug tā dēvētā „divu ekrānu” lietošanas pieredze, vienlaikus izmantojot vairākas digitālās ierīces un bieži vien tajā pašā laikā skatoties arī televīziju. Gandrīz puse (48%) no Ķīnas patērētājiem apgalvo, ka viņi izmanto viedtālruni, skatoties televīziju, turpretim 60% izmanto klēpjdatoru, skatoties televīziju, vairāk nekā puse (52%) lasa laikrakstus un aptuveni trešdaļa (36%) piekļūst sociālajiem tīkliem. Puse no visiem Ziemeļamerikas respondentiem un 44% Eiropas respondentu apgalvo, ka viņi skatās televīziju un piekļūst internetam, izmantojot klēpjdatoru vai personālo datoru.

Attīstības valstīs pozitīvāka attieksme pret reklāmu
Tādās attīstības valstīs kā Ķīna un Brazīlija iedzīvotāji daudz pozitīvāk novērtē reklāmu, ja tā nodrošina pakalpojumu saņemšanu par zemāku cenu vai pat bez maksas. To ir atzinuši 77% respondentu Ķīnā un 62% – Brazīlijā. Savukārt Ziemeļamerikā tikai 46% iedzīvotāju un Eiropā tikai 39% iedzīvotāju ir gatavi piekrist šādam darījumam.

Kategorija: Mediji
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply