Atklāta vēstule Ž.Jaunzemei-Grendei: Latvijas Gaismas pilī grīdai jābūt no Latvijas ozola

Kustība „Nepērc svešu!” ar atklātu vēstuli vēršas pie kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes, prasot nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu.

Cienītā kultūras ministre!

Ņemot vērā, ka Nacionālās bibliotēkas ēkas (Gaismas pils) celtniecība ir vērienīgākais valstiskais būvniecības projekts Latvijas atjaunotās neatkarības laikā, ņemot vērā, ka valsts augstākās amatpersonas, tai skaitā – Jūs personīgi, publiski paudušas viedokli par Nacionālo bibliotēku kā simbolu, kas simbolizēs nacionālās identitātes pamatu un veicinās nacionālās pašapziņas veidošanos, ņemot vērā, ka Saeima 2003.gada 8.maijā pieņēmusi „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu”, nosakot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas mērķis „ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu”, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1) Vai Jūs zināt, ka Kultūras ministrija kā Nacionālās bibliotēkas parketa grīdas, kuras kopējā platība sastāda 6000 kvadrātmetrus, materiālu izvēlējusies Kanādas kļavu (Acer saccharum)?

2) Vai Jūs zināt, ka Eiropas valstīs parketa grīdu segumiem Kanādas kļava tiek izmantota tikai 0,8% apmērā no visas parketam izmantojamās koksnes apjoma (līdzīgā apjomā kā akācija vai ķirsis), bet visplašāk (66,7%) parketa grīdu segumiem Eiropā tiek izmantots ozols?

3) Vai Jūs zināt, ka Eiropas valstīs Kanādas kļavu galvenokārt izmanto basketbola laukumu, boulinga celiņu un citiem sportam paredzētiem grīdu segumiem, kas būtībā sastāda minētos 0,8%?

4) Vai Jūs zināt, ka Latvijas ražotāji no Latvijā pieejamajiem koksnes resursiem (ozols, osis u.c.) spēj saražot grīdas segumu tādā apjomā, kāds nepieciešams Nacionālās bibliotēkas vajadzībām?

5) Vai Jūs zināt, ka grīdas ieklāšanas darbi LNB vēl nav sākušies?

6) Vai Jūs zināt, ka Latvijas kokapstrādes uzņēmumi no Latvijas ozoliem ražo parketu, kas kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgs vai pārspēj (piemēram, pielietots Mākslas muzeja „Rīgas Birža” grīdu apdarē) iegādātos Kanādas kļavas koka materiālus?

7) Vai, Jūsuprāt, Kultūras ministrija, tērējot valsts budžeta līdzekļus Kanādas kļavas materiālu (0,8% no Eiropā lietotā, ieskaitot basketbola laukumus) iegādei Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam rīkojas atbilstoši „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma” 2.panta 1.punktā noteiktajam projekta īstenošanas mērķim: „sekmēt Latvijas resursu izmantošanu”?

8) Vai, atklājot Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, Jūs kā kultūras ministre, kas simbolizē un pārstāv Latvijas nacionālo kultūru, esat gatava spert kāju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Kanādas grīdas?

9) Vai Jūs kā kultūras ministre, kura stājoties ministres amatā, sabiedrībai vēstījāt: „Es ticu, ka tieši kultūra ir atslēga visas valsts izaugsmei. Šodien mūsu iespējas nav vēl ne tuvu izmantotas. Zinātne, izglītība, ekonomika, tūrisms, bizness – tās ir tikai dažas jomas, kurās kultūra var dot iespaidīgu pienesumu”, esat gatava rīkoties un uzdot nomainīt Kanādas kļavu ar Latvijas ozolu?

Patiesā cieņā,

Didzis Šmits
Kustības „Nepērc svešu!” koordinators

Kategorija: Viedokļi
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply