Aptauja atklāj nepamatotu autovadītāju pašpārliecinātību

Autovadītāji Latvijā aizvien uzskata, ka pie auto stūres ir ļoti pieredzējuši un meistarīgi, taču citus autobraucējus vērtē daudz zemāk, noskaidrots “Drošas Braukšanas Skolas” un Valsts policijas rīkotajā satiksmes drošības nedēļas, kas norisinājās Statoil degvielas uzpildes stacijās, veiktajā aptaujā.

Uz jautājumu “Vai sevi uzskatāt par drošu autovadītāju?” astoņi no desmit aptaujātajiem autovadītājiem sevi ir novērtējuši ar 4 vai 5 ballēm pēc piecu baļļu sistēmas. Vēl vairāk autovadītāju (93%) līdzīgi ir novērtējuši arī sava automobiļa tehnisko stāvokli. Taču vienlaikus kā galvenos avāriju cēloņus autovadītāji visbiežāk ir minējuši citu autovadītāju neprasmi, neprofesionalitāti, slikto sagatavotību un citus trūkumus.

“Uzskatīt sevi par pašu labāko autovadītāju, bet pārējos par daudz lielākiem neprašām ir raksturīgi. Arī citu valstu autovadītāju aptaujas uzrāda līdzīgu, pat psiholoģiski izskaidrojamu rezultātu, taču Latvijā šis procentuālais sadalījums ir pārāk liels un tam nav tendences samazināties. Diemžēl par drošu braukšanu mēs nevaram runāt, kamēr katrs autovadītājs sevi uzskata par drošas braukšanas ekspertu. Pēc drošas braukšanas apmācībām mūsu skolā, kad autovadītājiem izskaidrojam un parādam reālo situāciju, pašpārliecinātība samazinās un liek būt daudz uzmanīgākiem ikdienas situācijās. Pieredze rāda, ka tie autovadītāji, kuri uz ielas izbrauc bez pārliecības “visu protu un esmu labākais autovadītājs”, parasti ir daudz uzmanīgāki un izraisa daudz mazāk avāriju,” komentē Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Atbalsta pamatotu fotoradaru izmantošanu
Lai arī lielākā daļa autobraucēju sevi ir novērtējuši kā drošus autovadītājus, daudz zemāk tiek vērtēta drošība uz ceļiem – pat 64% respondentu drošību uz Latvijas ceļiem ir novērtējuši kā vidēji apmierinošu. Turklāt lielākā daļa aptaujāto ir atklājuši, ka atbalsta fotoradaru izmantošanu, taču ar piebildi, ja tā ir skaidri saprotama un notiek vietās, kur tā tiešām ir nepieciešama – melnajos punktos, pie skolām un slimnīcām.

Vairākums autovadītāju ir atzinuši, ka ievēro atļauto ātrumu pie skolām un dzīvojamajās zonās, taču trīs no pieciem to neievēro pilsētās un katrs ceturtais – ārpus pilsētām. Vidēji ātrums tiek pārsniegts par 11 – 14 km/h.

Par kaitīgākajiem ieradumiem autovadītāji pārliecinoši ir atzinuši īsziņu rakstīšanu un sociālo tīklu lietošanu, vadot automašīnu, trešajā vietā atstājot runāšanu pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu.

“Pārlieku liela pašpārliecinātība un bravūrība uz ceļa nav nekas pozitīvi vērtējams,” atzīst Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre. “Policija aicina autovadītājus ne tikai formāli ievērot ceļu satiksmes noteikumus un drošības prasības, bet būt tolerantiem vienam pret otru, cienīt visas satiksmes dalībnieku grupas – gan gājējus, gan velobraucējus, gan autovadītājus. Satiksmes dalībniekiem ir jāsaprot, ka noteikumi un dažādas drošības prasības, pirmkārt, jāievēro sevis, savu tuvāko dēļ, nevis tāpēc, ka to prasa likums vai kontrolē policija. Ja ikviens ceļu satiksmē piedalīsies ar šādu attieksmi, uzlabosies arī kopējā braukšanas kultūra un savstarpējā tolerance.”

Kategorija: Transports
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply