FM: rūpniecības produkcijas izlaides apjoms septembrī samazinājies par 2,8%

Latvijas rūpniecības produkcijas izlaides apjoms šā gada septembrī samazinājies par 2,8% (sezonāli izlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās), savukārt gada griezumā ražošanas izaugsmes temps, atbilstoši prognozētajam, turpinājis samazināties, sasniedzot 3,1%.

Straujo rūpniecības izlaides samazinājumu septembrī noteica ķīmijas un citu transporta līdzekļu ražošanas, kā arī iekārtu remonta nozares, kurās ražošanas apjomi samazinājās attiecīgi par -47,4%, -30,0% un -18,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Ķīmijas nozarē krasais apjomu kritums bijis izejvielu trūkuma dēļ, savukārt citu transporta līdzekļu ražošanas un iekārtu remonta nozarēs to noteica ļoti augstā iepriekšējā mēneša izlaide.

Gada griezumā izaugsmes tempa samazināšanos (no +9,4% šā gada augustā) noteica gan minēto nozaru izlaides svārstības, gan produkcijas apjoma stagnācija un pat samazināšanās nozarēs, kas iepriekš nodrošināja kopējo rūpniecības izaugsmi. Kokapstrādes apjomi šā gada septembrī bijuši vairs par 0,6% lielāki kā 2011. gada attiecīgajā mēnesī, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanā pat par 11,3% mazāki. Taču gandrīz visās pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija ir ievērojami labāka. Izlaides pieauguma turpināšanās metālu, iekārtu, nemetālisko minerālu, apģērbu ražošanas, kā arī iekārtu remonta nozarēs ir nodrošinājusi kopējo rūpniecības pieaugumu septembrī, salīdzinot ar 2011. gada septembri. Īpaši jāatzīmē arī izaugsmes turpināšanās nozīmīgajā pārtikas nozarē, kas gada griezumā sasniegusi jau 3,3%.

Vērtējot Latvijas rūpniecības sniegumu Baltijas valstu vidū, jāatzīmē, ka septembrī tas izskatās vājāks nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā rūpniecības izlaide paaugstinājusies līdzīgi – par 8,0%, salīdzinot ar 2011. gada septembri. Taču jāatzīmē, ka Igaunijā to noteicis bāzes efekts, jo pērnā gada septembrī Igaunijas rūpniecība piedzīvoja būtisku apjomu kritumu saistībā ar problēmām elektronikas nozarē. Savukārt Lietuvā vairāk kā pusi izaugsmes septembrī devusi naftas pārstrādes nozare.

Visticamāk, ka ES27 valstu vidū Latvijas ražošanas gada izaugsmes temps arī septembrī būs viens no augtākajiem, taču prognozējams, ka atšķirība ar ES27 valstu kopējo rūpniecības pieauguma tempu būs būtiski samazinājusies. Lai gan gada griezumā ES27 valstu ražošanas apjoms vēl augustā saglabājas par 1,8% mazāks kā gadu iepriekš, rūpniecības izlaide sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 11 mēnešu laikā, ko galvenokārt noteicis ražošanas apjomu pieaugums Vācijā šā gada jūlijā un augustā. Ja šāds ražošanas līmenis saglabāsies arī septembrī un nākamajos mēnešos, ES27 valstu ražošanas gada pieauguma temps atkal kļūs pozitīvs.

Prognozējot turpmāku ražošanas attīstību, jāņem vērā, ka gluži pretēji ir uzņēmēju aptauju dati. ES27 valstu ražošanas konfidences rādītāji turpina pasliktināties – uzņēmēju vērtējumā turpina samazināties ražošanas apjomi un jauno pasūtījumu skaits, un tiek prognozēts, ka arī nākamajos trīs mēnešos ražošanas apjomi turpinās samazināties. Vienlaikus Latvijas ražošanas konfidences rādītāji turpina saglabāties gandrīz nemainīgi – uzņēmēji turpina sagaidīt ražošanas apjomu pieaugumu. Prognozējams, ka rūpniecības izlaides gada pieauguma temps līdz šā gada beigām saglabāsies 3 – 4% apmērā.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply