Depozītu likmes divkārtīgi samazinājušās pēdējo 2 gadu laikā

Depozītu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv pētījums rāda, ka 2 gadu laikā depozīta noguldījumu procents nokrities gandrīz divas reizes. Ja 2010. gada novembrī maksimālā procenta likme depozīta noguldījumiem bija 5,88%, šobrīd šis skaitlis nav augstāks par 3%. Aptaujājot banku darbiniekus izdevās noskaidrot, ka līdz šim zemākās procentu likmes sasniegšana vēl nav galvenais banku uzdevums. Bankas plāno ar laiku pilnībā atteikties no īstermiņa depozītiem, dodot priekšroku ilgtermiņa depozītu noguldījumu veidošanai.

Bankas depozīta tirgus rāda, ka depozīta noguldījumu procents latos ir manāmi samazinājies šī gada laikā. Pirms gada bankas piedāvāja 3,5 – 4% noguldījumiem latos uz 12 mēnešiem, pirms diviem gadiem šādu noguldījumu procents bija 4,5 – 5,88%, bet jau šajā gadā depozītu likme sarukusi līdz 3%. Šobrīd augstāko depozīta procentu likmju piecinieks noguldījumiem uz gadu ar summu līdz 1000 latiem ir:

1. PrivatBank, Ātrais depozīts 3 %
2. PrivatBank, Multivalūtu depozīts3%
3. Eesti Krediidipank Latvijas filiāle, Vienkāršais depozīts 2,55%
4. Reģionālā investīciju banka, Vienkāršais depozīts 2,4%
5. SMP Bank, Vienkāršais depozīts 1,9%

Nedaudz pievilcīgāka ir eiro depozīta noguldījumu procentu likme. Pētījuma dati liecina, ka pirms 3 gadiem, latu un eiro depozītu ienesīgums vienādos noguldījuma termiņos bija 50 – 80 % par labu noguldījumiem latos, 2010.gadā sākās procentu likmju izlīdzināšanās, kura ir saglabājusies arī šobrīd. Augstāko depozīta procentu likmju piecinieks noguldījumiem uz gadu ar summu līdz 1000 eiro ir:

1 Reģionālā investīciju banka, Depozīts, 3,4%
2 PrivatBank Ātrais depozīts, 3%
3 PrivatBank Multivalūtu depozīts3, 3%
4 SMP Bank, Vienkāršais depozīts 2,1%
5 SMP Bank, Depozīts, ar iespēju konvertēt naudu citā valūtā, 1,6%

Komentējot pētījuma datus, banku nozares pārstāvju atzina, ka banku depozītu procentu ienesīgums samazināsies arī turpmāk. Citadeles bankas resursu pareizas izlietošanas nodaļas vadītājs Kaspars Jansons uzsvēra, ka procentu likmes krišanās radusies noguldījumu veicēju paradumu izmaiņu rezultātā. „Daļa klientu pārstājuši izmantot depozītu noguldījumus un tā vietā izvēlas naudu uzglabāt norēķinu kontos. Arī tie klienti, kas vēl aizvien izmanto depozītu noguldījumus, īstermiņa noguldījumu vietā izvēlas ilgtermiņa depozītus – 3 – 6 mēnešu depozītu vietā izvēlas 1 – 2 gadu noguldījuma periodu, jo tiem ir lielāks noguldījuma peļņas procents. Pie mums depozītam uz 3 mēnešiem peļņas procents ir 0,6%, turpretim, uz 2 gadiem – 1,8%. Paredzam ka dažas bankas pilnībā atteiksies no tāda produkta, kā īstermiņa depozīti.”

Kā apgalvo Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle, depozītu noguldījumu procentu samazināšanās ir izplatīta tendence ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. „Šī tendence balstās uz to, ka īstermiņa depozītu ienesīgums ir tiešā veidā atkarīgs no situācijas pasaules tirgos un resursu cenām tajos. Piemēram, Eiropas centrālā banka šajā gadā jau vairākas reizes samazinājusi refinansēšanas likmes. Turklāt daļā valstu bankas klientiem, kuri veic depozīta noguldījumus nemaksā procentu likmes un ir pat gadījumi, kad klientiem ir jāmaksā nodevas bankai par depozīta pakalpojuma saņemšanu.”

Arī Swedbank investīciju produktu daļas produktu līnijas vadītāja Vita Loginova uzskata, ka īpaša pamata procentu likmes augšanai nav. Tomēr, neskatoties uz zemajām likmēm, noguldījumu skaits bankā aug – šī gada pirmajos piecos mēnešos depozīta noguldījumu skaits salīdzinot rādījumiem tajā pašā periodā iepriekšējā gadā, bija pieaudzis par 3,7%. „Iedzīvotāji ir pieraduši krāt naudu un tas ir sevišķi izteikti vecākā gada gājuma klientiem. Krīze izmainīja arī to iedzīvotāju skatījumu, kuri saskārās ar iekrājumu trūkumu.” Pēc ekspertes domām, depozītu procentu likmes krišanās liek iedzīvotājiem meklēt alternatīvas iespējas – investīciju un strukturālos depozītus, fondus, apdrošināšanas iekrājumu produktus u.c.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply