Jaunais Rīgas teātris aicina atbalstīt dzīvnieku patversmi „Labās mājas”

Jaunais Rīgas teātris (JRT) uzsāk sadarbību ar Juglas dzīvnieku patversmi „Labās mājas”. No šī gada oktobra bērnu auditorijai domāto izrāžu SAPŅI KAŽOKOS un PASAKAS PAR ZVĒRIEM laikā ikviens skatītājs varēs saņemt informatīvus materiālus par dažādām iespējām palīdzēt patversmes iemītniekiem un – pēc vēlēšanās – ziedot līdzekļus patversmes atbalstam.

Daudzās mājās šodien ir kāds dzīvnieks no patversmes un drēbju skapī – apģērba gabals no komisijas veikala. Kuram vairāk paveicies: atradenim vai atradējam?

Par to, kā arī par draudzību, uzticību un mīlestību, kas vajadzīga ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem, Gunitas Grošas lugas SAPŅI KAŽOKOS iestudējumā stāsta bezšķirnes kucēns Dūrainis un toiterjerkucīte Parisa – viņi atklāj viens otram savu slēptāko sapni. Izrādi veidojuši režisore Liena Šmukste, māksliniece Kristīne Vītola, dziesmu autori Ingus Baušķenieks un Ģirts Koknēvičs un aktieri Jana Čivžele, Sandra Zvīgule, Ģirts Krūmiņš un Varis Piņķis.

Arī „Labās mājas” dod patvērumu četrkājaiņiem – suņiem un kaķiem – un viņu pūkainajiem sapņiem. Astrīda Kārkliņa, dzīvnieku patversmes „Labās mājas” vadītāja: „Liels paldies Jaunajam Rīgas teātrim par šo unikālo atbalsta ideju patversmē „Labās mājas” mītošajiem suņiem un kaķiem – bārenīšiem. Milzīgs prieks, ka informēšana par patversmi un ziedojumu vākšana „Labajām mājām” notiek abās sirsnīgajās bērnu izrādēs par dzīvniekiem – izrādēs, kurās tik tieši sasniedzamas bērnu sirdis. To bērnu sirdis, kuri, pateicoties šai teātra un patversmes sadarbībai, izauguši lieli, noteikti jau zinās, kas ir dzīvnieku patversme; ka dzīvniekiem arī ir sapņi, ilgas, sāpes un cerības!”

Savukārt režisores Māras Ķimeles indiešu pasaku iestudējums PASAKAS PAR ZVĒRIEM ved uz tālo, eksotisko Indiju, kur gaida elpu aizraujoši piedzīvojumi un jauni paziņas – šakālis, tīģeris, krokodils, kaķis, pele un citi.

Par dzīvnieku patversmi „Labās mājas”: www.patversme.lv

Kategorija: Kultūra
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply