Ir noslēgusies Eiropas Savienības (ES) Vienotā tirgus divdesmitgadei veltīta nedēļa, kuras laikā atbildīgo iestāžu pārstāvji, uzņēmēju organizācijas un uzņēmēji identificējuši Latvijai aktuālākos šķēršļus darbībai ES tirgū, kā arī vienojušies par pamatprincipiem labākai ES Vienotā tirgus pārvaldībai.
Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs: „ES Vienotais tirgus veido 70% no Latvijas eksporta un tas ir nodrošinājis lielu daļu no mūsu eksporta pieauguma. Vienlaikus jāņem vērā, ka ES Vienotais tirgus pastāvīgi attīstās un mainās, un līdz ar to Latvijas uzņēmējiem rodas arvien jaunas iespējas un izaicinājumi. Labākai ES Vienotā tirgus pārvaldībai nepieciešama regulāra informācijas apmaiņa starp atbildīgajām iestādēm un uzņēmējiem par šķēršļiem un ierobežojumiem, ar kuriem mūsu uzņēmēji saskaras, veicot uzņēmējdarbību citu ES dalībvalstu tirgos. Tikai kopā identificējot problēmas, varam tās risināt ES dalībvalstu līmenī.”
Dalība ES Vienotajā tirgū ir iespēja ne tikai pārvarēt ekonomikas krīzes sekas, bet arī nodrošināt nākotnes izaugsmi. Tādēļ Latvijas uzņēmējiem ir aktīvi jāizmanto tirgus piedāvātās iespējas un jāgūst pēc iespējas lielāks labums no ES tiesībām kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, secinājuši pirmā ES Vienotā tirgus foruma apmeklētāji – uzņēmumu vadītāji, tos pārstāvošās organizācijas, atbildīgās iestādes un Eiropas Komisija.
Foruma eksperti un uzņēmēji uzsvēra, ka ES 27 dalībvalstīs joprojām pastāv būtiskas atšķirības un prasības uzņēmējdarbības īstenošanai, tādēļ uzņēmējiem svarīgi būt informētiem un izglītotiem par savām tiesībām veikt brīvi uzņēmējdarbību ES Vienotajā tirgū.
Uldis Bērtulsons, SIA Arčers Eksporta daļas vadītājs: „Piedāvājot savas preces un, īpaši – pakalpojumus, ārvalstu tirgū, Latvijas uzņēmējiem jārēķinās ar citu valstu likumdošanu, mentalitāti un vietējām tradīcijām. Jāsaprot, ka Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējo tirgu aizsardzības mehānismi nav izzuduši, un katra valsts vispirms rūpējas par savu pilsoņu un uzņēmumu labklājību tieši tāpat, kā to darām mēs, Latvijā. Ar to jārēķinās un tam savlaicīgi jāgatavojas. Mūsu pieredze liecina, ka ārvalstu tirgus izpētei, vismaz sākuma stadijā, vislabāk izmantot vietējo speciālistu un konsultantu pakalpojumus, kas ir vienlīdz labi palīgi vietējās likumdošanas un normatīvo aktu apguvē, gan arī ir gidi vietējas sadzīves, kultūras un tradīciju izprašanā. To zināšana un ievērošana bieži vien ir tikpat nozīmīga kā laba orientēšanās attiecīgās valsts likumdošanas niansēs.”
