FM: Rūpniecības izaugsme atkal patīkami pārsteidz

Latvijas ražošanas izaugsme turpinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas un rūpniecības produkcijas apjoms šā gada augustā (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās) mēneša laikā ir pieaudzis par 2%, bet gada griezumā ražošanas izaugsmes temps pretēji gaidītajam pieaudzis līdz 8,1%.

Mēneša laikā labi pieaugumi ir vērojami gan apstrādes rūpniecībā (par 1,9%), gan enerģijas ražošanā (0,5%), kā arī ieguves rūpniecībā (5,6%). Taču visaugstākie pieauguma tempi augustā ir vērojami citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, kuras izaugsme par 96,6% mēneša laikā, saskaņā ar FM ekspertu aplēsēm, ir nodrošinājusi vairāk nekā pusi no Latvijas rūpniecības kopējās izaugsmes šajā periodā. Šis straujais ražošanas apjomu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar Latvijā pilnībā uzbūvēto un šā gada augustā Jūras spēku flotiles rīcībā nodoto patruļkuģi „Viesīte”.

Arī gada griezumā ražošanas dati ir iepriecinoši – izlaides apjomu izaugsme, salīdzinot ar 2011. gada augustu, ir reģistrēta gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Nozīmīgs izlaides pieaugums šajā periodā bāzes efekta ietekmē bijis iekārtu remonta un uzstādīšanas pakalpojumos (+51,2%), kā arī ķīmijas (+31,4%), metālu (+23,4%) un datoru un elektronikas iekārtu (+32,1%) ražošanas nozarēs.

Augustā īpaši izceļama viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – pārtikas ražošana, kura sasniegusi augstāko izlaides līmeni pēdējo trīs gadu laikā, dodot aizvien lielāku ieguldījumu kopējā ražošanas izaugsmē. Savukārt otras nozīmīgākās nozares – kokapstrādes ražošanas apjomu gada pieaugumu tempi turpina samazināties, kā rezultātā nozares ieguldījums kopējā Latvijas ražošanas pieaugumā turpina sarukt. Jāatzīmē arī gatavo metālizstrādājumu nozares rezultāti augustā. Pagājušajā gadā šī nozare līdztekus kokapstrādei deva vienu no lielākajiem ieguldījumiem Latvijas ražošanas pieaugumā, taču pēdējo mēnešu laikā nozares ražošanas apjomi ir bijuši salīdzinoši zemāki – augustā gada griezumā saražots pat par 9,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Kaimiņvalstīs uz eksportu vērstajās kokapstrādes un gatavo izstrādājumu nozarēs vērojama līdzīga dinamika. Lai gan kopumā Lietuvas līdzīgi kā Latvijas rūpniecība augustā ir nozīmīgi augusi, kokapstrādes nozares apjomi Lietuvā jau vairāk nekā gadu nepieaug. Savukārt Igaunijas gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomu samazinājums gada griezumā augustā jau sasniedzis 24,8%, būtiski samazinot Igaunijas ražošanas izaugsmi. Šo nozaru negatīvās attīstības tendences Baltijas valstīs iezīmē iespējamo pieprasījuma samazinājumu mūsu eksporta tirgos eirozonas krīzes ietekmē. Lai gan kopumā mūsu galveno eksporta partneru izaugsmes dati saglabājas labāki par reģiona vidējiem, tomēr ražošanas apjomi praktiski nepieaug. Vienīgais izņēmums ir Krievija, kur ražošanas izaugsme ir turpinājusies arī šogad.

Arī turpmākajos mēnešos mūsu galvenajos eksporta tirgos nav paredzami būtiski uzlabojumi – uzņēmēju aptauju rezultāti atklāj, ka, lai gan septembrī konfidences rādītājs gan ES kopumā, gan mūsu galvenajās eksporta partnervalstīs nav samazinājies, tā līmenis turpina signalizēt par ražošanas apjomu samazināšanos. Šie dati krasi kontrastē ar Latvijas uzņēmēju optimismu – ražošanas konfidences rādītājs pēdējo divus mēnešus ir atkal uzlabojies, sagaidāmajiem ražošanas apjomiem uzņēmēju vērtējumā palielinoties gandrīz līdz vēsturiski augstākajam līmenim. Tomēr jāatzīmē, ka dati atšķiras nozaru griezumā. Kokapstrādes nozarē, kur ražošanas apjomi šogad nav būtiski auguši, arī konfidences rādītājs samazinās, apstiprinot bažas par eksporta pasūtījumu samazināšanos šajā nozarē.

Kopumā, ņemot vērā ražošanas attīstības tendences Latvijā, kaimiņvalstīs un mūsu galvenajos eksporta tirgos, prognozējams, ka ražošanas gada izaugsmes temps nākamajos mēnešos tomēr turpinās samazināties.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply