Pavļuts: Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas centrā ir ekonomikas konkurētspēja, energoapgādes drošība un enerģijas ilgtspēja

Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomikas izaugsmi. Enerģētikas sektora attīstība pasaulē visbiežāk tiek plānota ilgtermiņā, jo sektora attīstībai nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kas, savukārt, iespējamas tikai investoriem ilgtermiņā paredzamā vidē. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas enerģētikas politikas plānošanai laika periodā līdz 2030.gadam – „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” (turpmāk – Stratēģija 2030). Dokumentu šonedēļ plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai, lai līdz gada beigām to varētu skatīt arī valdībā un Saeimā.

„Mūsdienās enerģētika ir nozīmīga valsts politikas, tajā skaitā arī ārpolitikas sastāvdaļa. Tomēr Latvijā līdz šim nav bijusi ilgtermiņa stratēģija enerģētikas politikas plānošanai. Patlaban Ekonomikas ministrija piedāvā šādu koncentrētu, skaidru un tendencēm atbilstošu redzējumu, tajā paredzot nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju iegādāties enerģiju par konkurētspējīgu cenu, ļautu attīstīties vietējai uzņēmējdarbībai, paaugstinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū, nodrošinātu sektora ilgtspēju un energoapgādes drošību. Stratēģija 2030 ir radīta ar mērķi panākt, lai enerģētikas politika kalpo sabiedrības un ekonomikas vajadzībām, nevis otrādi, kā tas nereti bijis līdz šim. Stratēģijā 2030 uzskaitīti ne vien enerģētikas politikas mērķi un to sasniegšanas pamatnosacījumi, bet apsvērti arī politiski, ekonomiski un tehniski riski, kas pavada katru lēmumu. Balanss un nesteidzīgi, rūpīgi analizēti un pārdomāti lēmumi ir veids, kā enerģētikas sektoru padarīt konkurētspējīgāku, ilgtspējīgāku un drošāku,” šodien preses konferencē uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lai nodrošinātu sabalansētu, ekonomiskajām un sociālajām interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, Stratēģijas 2030 galvenais mērķis ir veicināt konkurētspējīgu ekonomiku. Tas tiks darīts, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē un sabiedrības labklājību. Par primāro izvirzot konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus Stratēģija 2030 paredz tiekties uz ilgtspējīgu enerģiju, nodrošinot tās ilgtspēju gan ekonomiskā, gan sociālā, gan apkārtējās vides izpratnē. To plānots panākt, veicinot efektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas, veicot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un tiecoties uz Eiropas Savienības (ES) ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Trešais Stratēģijas 2030 mērķis paredz apgādes drošuma paaugstināšanu, nodrošinot enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes, mazinot ģeopolitiskos riskus, dažādojot piegāžu ceļus, attīstot starpsavienojumu infrastruktūru, veidojot rezerves un iesaistoties starptautiskā regulējuma pilnveidošanā. Lai ilgtermiņā samazinātu energoapgādes drošības izmaksas, nepieciešama reģionāla sadarbība projektu plānošanā un finansēšanā.

Atbilstoši mērķiem izvirzīti arī kvantitatīvie to sasniegšanas rādītāji. Stratēģijas 2030 galvenā mērķa – veicināt konkurētspējīgu ekonomiku – sasniegšanai tiek izvirzīts izaicinājums palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20%, kas, ņemot vērā rūpniecības augsto enerģētikas intensitāti, tiks ietekmēta no enerģētikas politikas vidējā un ilgā termiņā. Viens no rādītājiem, kas liecinās par palielinātu energoapgādes drošību un ilgtspēju, ir pēc iespējas plašāka atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmatošana. Tāpēc stratēģijā noteikts mērķis 2030.gadā nodrošināt 50% AER īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kas tiks sasniegts, palielinot AER īpatsvaru siltumenerģijas, elektroenerģijas un transporta sektoros. Energoapgādes drošību un ilgtspēju nodrošina arī pēc iespējas diversificēts enerģijas un energoresursu imports, vienlaikus attīstot reģionālas enerģijas ražošanas jaudas. Tāpēc Stratēģijā 2030 noteikts mērķis līdz 2030.gadam par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem, kas tiks panākts ar jaunu enerģijas un resursu piegādes ceļu un avotu ienākšanu tirgū un līdz ar to arī jaunas un ilgtspējīgas enerģētikas infrastruktūras attīstību. Vienlaikus visu trīs Stratēģijā 2030 izvirzīto mērķu sasniegšanu būtiski ietekmē energoefektivitāte un tās pasākumi visos enerģētikas apakšsektoros, tāpēc stratēģijā tiek paredzēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka 2030.gadā vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei tiek samazināts līdz 100 kWh/m2.

Stratēģija 2030 piedāvā pavisam jaunu enerģētikas politikas plānošanas pieeju, skatot to kontekstā arī ar citām valstij nozīmīgām nozarēm, tostarp valsts kopējo ekonomikas izaugsmi, tās konkurētspēju, kā arī ES klimata pārmaiņu politikas ietvaros Latvijai saistošajiem mērķiem. Enerģētikas politika Stratēģijas 2030 ietvaros plānota, balstoties uz valsts tautsaimniecības attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, iekšzemes kopprodukta (IKP) un nozaru attīstības tendencēm. Lai spētu īstenot Stratēģijā 2030 noteiktos mērķus, tā paredz elastīgu pieeju visu enerģētikas apakš sektoru un enerģētikas projektu attīstībai. Atsevišķu politikas iniciatīvu vai enerģētikas projektu neīstenošana vai kavēta tās īstenošana spēs saglabāt stratēģijas nemainīgi nozīmīgo lomu enerģētikas politikas plānošanā, jo tās kompleksā pieeja jautājumu risināšanai nodrošina spēju absorbēt kādu no nākotnē iespējamajām politikas kļūdām vai tirgus nepilnībām. Šī elastīgā pieeja ir unikāla līdzšinējās Latvijas enerģētikas politikas plānošanas vēsturē un nodrošina inovatīvu redzējumu par vēlamo Latvijas kā nacionālas valsts, reģionāla partnera un ES dalībvalsts enerģijas tirgu attīstību.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply