Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma atstāt bez izskatīšanas AS Latvijas Kuģniecība prasību pret uzņēmuma bijušajiem padomes un valdes locekļiem civillietā par zaudējumu piedziņu. Šāds tiesas lēmums pieņemts, jo prasību Latvijas Kuģniecības vārdā cēlušas personas, kas likumā noteiktajā kārtībā nemaz nav pilnvarotas to darīt.
Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas Kuģniecībai nav bijis tiesību iesniegt attiecīgo prasību tiesā, un tās pārstāvji, bez pilnvarojuma iesniedzot tiesā prasību, ir izniekojuši gan tiesas, gan atbildētāju laika un finanšu resursus. Turklāt, par prasītāja attieksmi pret tiesu un atbildētājiem liecina arī fakts, ka prasītāja pārstāvis uz nozīmēto tiesas sēdi ieradās ar pusstundas nokavēšanos.
„Tiesas lēmums ir loģisks un pamatots. Mēs esam gandarīti, ka tiesa ir ņēmusi vērā mūsu argumentus un skaidrojumu, kurā mēs norādījām uz acīm redzamo kļūdu it kā Latvijas Kuģniecības vārdā iesniegtajā prasībā. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, lai varētu vērsties tiesā pret uzņēmuma padomi un valdi, ir nepieciešams akcionāru sapulces lēmums par sabiedrības prasības celšanu, taču šāds lēmums nekad nav ticis pieņemts. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, kādu mērķu sasniegšanai Latvijas Kuģniecības vārdā tiesā tiek iesniegta šāda prasība un tika lūgts apķīlāt atbildētāju mantu? Mums nav izprotama kompānijas vēlme par katru cenu un ar jebkuriem līdzekļiem vērsties pret bijušo vadību, kas strādājusi, ievērojot Latvijas likumus. Turklāt arī pēc būtības prasība ir pilnīgi nepamatota, to apstiprina daudzi pierādījumi,” atzīst ekspremjera Māra Gaiļa un vairāku citu Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošā advokātu biroja Grīnvalds un Partneri advokāts Guntars Precinieks.
Kā zināms, 2011. gada 23. martā Latvijas Kuģniecība vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ar prasību pret kompānijas bijušajiem padomes un valdes locekļiem par 118 tūkst. latu piedziņu par it kā fiktīvu finanšu un konsultāciju pakalpojumu līgumu slēgšanu.
Tiesa lēmumu paziņoja 2012. gada 17. septembrī.