Digitālo televīziju Latvijā izmanto jau aptuveni 66% mājsaimniecību, liecina telekomunikācijas operatora IZZI tirgus aplēses.
„Jāuzsver, ka kopš 2008. gada digitālās televīzijas izplatība ir ļoti strauji augusi, vēl pirms četriem gadiem to izmantoja 10% mājsaimniecību valstī, bet tagad šis skaitlis izaudzis līdz 66%. Tomēr, pēdējos pāris gados digitālās televīzijas lietotāju skaits pieaug tikai par pāris procentpunktiem gada laikā,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle, piebilstot, ka vēl arvien ir liels īpatsvars to cilvēku, kas skatās analogo televīziju. Proti, to izmanto 31% Latvijas mājsaimniecību.
Šādai situācijai ir vairāki būtiski iemesli un pat mīti. Piemēram, cilvēku neinformētība par aktuālākajiem pakalpojumu piedāvājumiem tirgū, zema izpratne par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām vai mīts par papildu izdevumiem. „Viena liela daļa cilvēku savus telekomunikāciju pakalpojumus abonē no viena un tā paša pakalpojumu sniedzēja jau gadiem un vienkārši nav painteresējušies par aktuālākajiem piedāvājumiem tirgū. Viņiem šķiet, ka ir labi tā, kā ir, tomēr realitātē šie klienti paliek zaudētājos, nesaņemot samaksātajai summai atbilstošus pakalpojumus. Nereti viņi par analogo televīziju maksā tikpat vai pat dārgāk nekā citi cilvēki par digitālās televīzijas pakalpojumiem. Proti, par vecāku tehnoloģiju bez interaktīvām iespējām viņi maksā tikpat, cik citi klienti, saņemot ne vien kvalitatīvāku TV signālu, bet arī virkni būtisku funkciju, piemēram, TV programmu televizorā, valodas iestatīšanas funkciju, TV ierakstu, TV pauzi u.c.”
Parasti šādā situācijā ir nonākuši klienti, kuri izmanto tādu uzņēmumu pakalpojumus, kas izmanto tīklus, kuri būvēti pat pirms vairākiem gadu desmitiem. „Vēl arvien tirgū strādā liels skaits operatoru, kuru tīkli ir morāli novecojuši un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus televīzijas pakalpojumus. Līdzīga situācija ir arī ar uzņēmumiem, kas savu darbību sākuši kā interneta pakalpojumu sniedzēji, izbūvējot pieņemamus datu pārraides tīklus, un ar laiku paplašinājuši pakalpojumu klāstu ar televīziju. Diemžēl šie operatori nevēlas ieguldīt līdzekļus mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju nodrošināšanā saviem klientiem un piedāvā vien parasto analogo televīziju bez jebkādām papildu funkcijām. Tomēr tajā pašā laikā tie pamanās iekasēt abonēšanas maksu par analogo televīziju, kas pielīdzināma maksai par digitālo televīziju ar interaktīvām funkcijām.”
„Parastā jeb analogā kabeļtelevīzija sevi ir izsmēlusi, un paredzams, ka, attīstoties televizoru tehnoloģijām, tā turpinās pildīt tikai sociālā pakalpojuma funkciju, proti, ar pārdesmit kanālu starpniecību nodrošinās informācijas apriti un izklaidi vecāka gadagājuma auditorijai,” skaidro S. Kraujiņa. „Tādēļ tas ir tikai laika jautājums, līdz teju ikvienā mājsaimniecībā būs digitālā televīzija. Pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, agri vai vēlu būs jāinvestē tehnoloģijās, lai saviem klientiem varētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus un spētu konkurēt brīvā tirgū, jo cilvēku skaits, kas nepārvalda tehnoloģijas un to iespējas, strauji rūk. Jau šobrīd faktiski visiem televizoriem, kas iegādāti pēdējo 5 gadu laikā, ir iebūvēti HD dekoderi, turklāt strauji pieaug arī 3D televizoru izplatība. Diemžēl parastā jeb analogā televīzija nespēj nodrošināt ne HD, ne arī 3D satura pārraidīšanu.”
Šobrīd visi lielie operatori veic nozīmīgus modernizācijas projektus. Arī IZZI līdz šī gada beigām būs investējis vairāk nekā 12 miljonus eiro, izbūvējot pilnīgi jaunu pakalpojumu infrastruktūru, ieskaitot jaunu optiskā interneta tīklu. Pavisam drīz noslēgsies arī uzņēmuma šī gada vērienīgākais modernizācijas projekts – Latvijā modernākās televīzijas galvas stacijas izveide. Un tās ir sliktas ziņas mazajiem operatoriem.
„Ir pilnīgi skaidrs, ka, pieaugot iedzīvotāju izpratnei par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un atvērtībai pret jauniem pakalpojumiem, pieaugs arī klientu pieprasījums pēc kvalitatīviem digitālās televīzijas pakalpojumiem. Savukārt bez investīcijām tīkla modernizācijā tas ir tikai laika jautājums, līdz šie operatori vai nu būs spiesti pārtraukt savu darbību, vai arī pārdot savu klientu bāzi,” pārliecināta ir S. Kraujiņa.
