Tieslietu ministrs Jānis Bordāns aizvakar, 29.08.2012., tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadību. LDDK un Tieslietu ministrija (TM) jau ilgstoši ir veiksmīgi sadarbības partneri un tieslietu ministrs Jānis Bordāns personīgi vēlējās tikties ar LDDK ģenerāldirektori Līgu Menģelsoni, lai pārrunātu gan pozitīvos sasniegumus jau paveiktajā kopīgajā darbā, gan iezīmētu nākotnes sadarbības ieceres, kuras jau tuvākajā laikā ir jāveic sabiedrības interesēs. LDDK ģenerāldirektore pozitīvi novērtēja līdz šim TM paveikto darba devēju organizāciju klasifikācijas ietvara izveidē Uzņēmumu reģistrā, kā arī paveikto tiesu procesa efektivizācijas sakarā un piedāvāja savu atbalstu arī turpmāk veicamajos tiesiskās vides pilnveidošanas pasākumos. Tikšanās dalībnieki kā pozitīvu un lietderīgu vērtēja TM tiesu noslodzes samazināšanai piedāvāto mediācijas procesa ieviešanu, piebilstot, ka tā kā viens no LDDK pamatvirzieniem ir sociālā dialoga starp darba devēju un darba ņēmēju veidošana, tad viņi kā organizācija šo vidutāja funkciju gatavi ieviest un pat jau sākuši to darīt. LDDK pārstāvji apliecināja, ka tas palīdz konstruktīvi veidot saziņu, un pēc pieredzes var teikt, ka šī būs tālredzīga un daudzsološa prakse, kas sarunu un savstarpējas sapratnes ceļā risinās dažādus domstarpību jautājumus, kas savādāk nonāktu tiesā, bet mediatoru iesaiste palīdz daudz ātrāk un rezultatīvāk panākt pušu vienošanos. LDDK atbalstīja TM ieteikto Valsts nodevas saprātīgu un proporcionālu izlīdzināšanu prasībās par lielām un mazākām summām, jo tādējādi uzņēmēji tiek pasargāti no nepamatotām un negodprātīgām citu uzņēmēju prasībām, kas rada uzņēmumu darbības apgrūtinājumu. „Valsts nodevu izlīdzināšana veidos nopietnāku attieksmi pret tiesāšanos”, atzīmēja ministrs Jānis Bordāns.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone kā būtisku aspektu minēja godīgas konkurences stiprināšanu un pelēkās ekonomikas apkarošanu, tai skaitā kontrabandas izskaušanu, lai ekonomikas attīstība ietu kopsolī ar tiesiskuma nodrošināšanu.
Tieslietu ministrs atzīmēja, ka ļoti svarīga ir valsts attīstības plānošanas dokumentu atbilstība valsts būtiskiem mērķiem. Kā piemērs tika minēts Nacionālās attīstības plāns, kurā tiesiskuma princips nav minēts vispār. „No tā izriet secinājums, ka Latvijas ekonomiskā attīstība tiek plānota bez atbilstoša tiesiska nodrošinājuma”, ar bažām pauda tieslietu ministrs.
LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka ekonomika bez tiesiskuma nevar pastāvēt. „Ekonomiskā izaugsme, saimnieciskās dzīves attīstība nav iespējama bez tiesiskuma. Tieslietu klātbūtne ir kā gaiss, ko mēs elpojam, diemžēl bieži vien to mēs pamanām, kad tā sāk pietrūkt,” abus valsts attīstības svarīgos aspektus sasaistīja Līga Menģelsone.