42% autovadītāju saskaņoto paziņojumu uzskata par ērtāko negadījuma apstiprināšanas veidu

Saskaņā ar salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veikto pētījumu, 18% autovadītāju uzskata, ka saskaņotais paziņojums (SP), kuru pēc satiksmes negadījuma aizpilda tajā iesaistītie satiksmes dalībnieki, ir neuzticams. Turpretim 42% respondentu ir aizpildījuši SP un uzskata to par ļoti ērtu problēmas risinājumu, jo, aizpildot SP, vadītāji taupa likuma pārstāvju laiku, saudzē savus nervus un izvairās no iespējamas sodu naudas maksāšanas, kura var tikt piemērota, gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) dalībnieki nav ievērojuši ceļu satiksmes noteikumus.

Par galvenajiem pozitīvajiem iemesliem SP lietošanā pēc ceļu satiksmes negadījuma, saskaņā ar Gudriem.lv veikto aptauju, respondenti minēja: iesniegumu noformēšanas ātrumu (49%), iespēju iztikt bez policijas iejaukšanās (34%), zemākas izmaksas (23%), samazinātu stresa līmeni (12%). Turpretim 8% respondentu atzina, ka ir neapmierināti ar SP aizpildīšanas procedūru un atkārtotas sadursmes gadījumā izsauks ceļu policijas pārstāvjus. 10% respondentu neuzticas SP, lai gan nekad nav nokļuvuši situācijā, kur tas būtu jālieto, un paredz avārijas gadījumā nekavējoties izsaukt ceļu policiju. Tomēr lielākā daļa aptaujas dalībnieku (42%) ir apmierināti ar SP aizpildīšanas procedūru un turpmāko apdrošināšanas uzņēmumu darbu šajā sakarā.

„Saskaņoto paziņojumu ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki var aizpildīt tad, ja abas negadījumā iesaistītās puses var vienoties par negadījuma apstākļiem. Aizpildot saskaņoto paziņojumu paātrinās arī apdrošināšanas atlīdzības saņemšana, jo nav nepieciešama papildus informācijas pieprasīšana no Ceļu policijas par vainīgo personu. Apdrošinātājs, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem un veic atlīdzības izmaksu.” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. „, Apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz SP pamata, vērojams, ka CSNg noformēšana ar SP Latvijā kļūst arvien populārāk. No 2009. gada SP skaits ir pieaudzis vidēji par 11,4%, bet 2011. gadā vien uz SP pamata reģistrēti 19 288 CSNg.”

Kā apgalvo biroja pārstāvis, lai gan saskaņotais paziņojums ir ātrs un ērts veids ceļu satiksmes negadījuma fiksēšanai, ne vienmēr to ir iespējams izmantot. Tas ir iespējams tikai tad, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti ne vairāk kā divi dalībnieki, kuri nav guvuši nopietnas traumas, un, turklāt, nav nodarīts kaitējums trešās personas īpašumam un vadītājiem nav nesaskaņu par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu. „Iespējams, ka tie autovadītāji, kuri nav apmierināti ar SP aizpildīšanas norisi, nebija lietas kursā par visiem šiem noteikumiem, tādēļ viņiem nācās saskarties ar papildu grūtībām,” skaidro Juris Stengrevics: „turklāt SP jāaizpilda ļoti rūpīgi, sekojot visām norādēm.”

Kā skaidro Juris Stengrevics, lielākā kļūda, ka pieļauj autovadītāji , aizpildot SP, ir nepareiza ceļu satiksmes negadījuma shēmas attēlošana – negadījuma dalībnieki vai nu aizmirst uzzīmēt shēmu, vai arī attēlo automašīnu stāvokli pēc negadījuma nevis fiksē transportlīdzekļus CSNg brīdī. Tas izraisa turpmāku procedūras sarežģīšanos – autovadītāji pēc saskaņotā paziņojuma iesniegšanas cenšas mainīt savu liecību. Tādēļ visiem autovadītājiem vajadzētu savā automašīnā glabāt SP veidlapu un jau laicīgi izpētīt to, lai negadījuma brīdi varētu to labāk aizpildīt.

Kategorija: Transports
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply