FM: Rūpniecības izaugsme turpinās, taču izaugsmes tempi samazinās

Latvijas rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi turpina pieaugt, šā gada maijā palielinoties par 1,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt gada griezumā izaugsmes tempi joprojām ir labi (+6%), taču ar tendenci samazināties. Rūpniecības izlaides pieauguma tempus turpina apdraudēt pieprasījuma samazinājums lielākajos Latvijas eksporta tirgos, jo vietējā tirgū apgrozījums nepieaug.

Pieprasījuma samazinājums eksporta tirgos līdz šim dažādās nozarēs ir atstājis atšķirīgu ietekmi. Kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu nozarēs pēdējo mēnešu laikā izlaides apjomi vairs būtiski nepieaug, līdz ar to gada izaugsmes tempi ir samazinājušies līdz attiecīgi 8,4% un 9,1% šā gada maijā (salīdzinājumam – kokapstrādē iepriekšējā gada nogalē gada pieauguma tempi sasniedza vidēji 14%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – vidēji 30%). Uz vietējo tirgu orientētās pārtikas nozares ražošanas apjomi turpina saglabāties gandrīz nemainīgā līmenī, gada laikā pieaugot par 1,5%, savukārt metālu ražošanas nozare pēc rekonstrukcijas nozares lielākajā uzņēmumā ir pārgājusi būtiski augstākā ražošanas līmenī, kas maijā par 38,1% pārsniedza iepriekšējā gada maija ražošanas līmeni.

No salīdzinoši mazākajām nozarēm jāatzīmē mašīnbūves nozares, kuras turpina uzrādīt strauju izaugsmi, piemēram, datoru, elektronisko iekārtu ražošanā sasniegts 14,7%, elektrisko iekārtu ražošanā 16,0%, auto un piekabju ražošanā 20,8% pieaugums gada laikā. Savukārt apģērbu ražošana, kas pagājušajā gadā bija viena no visstraujāk augošajām, šogad jau vairākus mēnešus pēc kārtas ražo mazākus apjomus kā gadu iepriekš (maijā – 3,7% gada griezumā).

Tikpat atšķirīgi kā nozaru ražošanas dati ir arī konfidenču aptauju rezultāti. No vienas puses Latvijas uzņēmēju konfidenču rādītāji, kas turpina būt stabili jau vairāk nekā gadu, atspoguļo ražošanas izaugsmes turpināšanos Latvijā. No otras puses – citu valstu, tai skaitā Latvijas galveno eksporta tirgu ražošanas dati norāda uz būtisku situācijas pasliktināšanos, bet ražotāju aptauju dati ļauj prognozēt arī turpmāku pieprasījuma samazinājumu.

Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā jau vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas saražotās produkcijas daudzums un jaunie pasūtījumi ir mazāki nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, tai skaitā starp Latvijas lielākajiem eksporta partneriem tikai Polijā saglabājas ražošanas izaugsme gada griezumā. Gada griezumā ražošanas samazinājumu jau aprīlī piedzīvoja viena no lielākajām Latvijas eksporta partnerēm un ES ekonomikas balstiem kopumā – Vācija. Jāatzīmē, ka ražošanas samazinājums Vācijā jau bija sagaidāms, ņemot vērā strauju uzņēmēju konfidenču lejupslīdi šajā valstī jau kopš šā gada sākuma.

Eiropas Komisijas aptaujas dati uzrāda, ka diemžēl ne tikai Vācijā, bet arī gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs konfidences rādītāji turpina pasliktināties vai ir noslīdējuši zemā līmenī un neuzlabojas, prognozējot turpmāku ražošanas samazinājumu. Arī konfidences rādītājs PMI (Purchasing manager index) uzrāda līdzīgu ainu – kopumā pasaulē tas jūnijā nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, ko noteica lēnāka izaugsme ASV un būtiska uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, vērtējot situāciju Eirozonā un prognozējot turpmāku ražošanas samazinājumu.

Ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos Latvijas galvenajos eksporta tirgos un iekšējā tirgus stagnāciju, prognozējama arī turpmāka ražošanas pieaugumu tempu palēnināšanās.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply