Aptauja: 98% Latvijas jaunieši ikdienā lieto internetu; nav pietiekamas informācijas par drošību

Kā liecina statistikas dati, vecuma grupā no 16-24 gadiem, internetu lieto 98 % Latvijas iedzīvotāju, tomēr ne visi no tiem ir informēti par to, kas jāievēro, lai datoru neskartu vīrusi, spiegu programmatūras vai citas likstas.

Lielākā daļa interneta pārlūkprogrammu ir ļoti līdzīgas viena otrai, lai gan, piekļuve pārlūkprogrammas opcijām var atšķirties.

„Katram interneta pārlūkam ir drošības līdzekļi, kas aizsargā pret kaitīgām vietnēm, kas satur vīrusus un citu programmatūru, kas var nodarīt kaitējumu Jūsu datiem. Parasti pirms šāda tipa vietņu apmeklēšanas interneta pārlūkprogramma parāda brīdinājumu, par iespējamiem draudiem (uznirstošs logs ar ziņojumu par draudiem, apmeklējot attiecīgo vietni), bet ne visas kaitīgās vietnes var tikt atšifrētas ar pārlūka drošības līdzekļiem. Tādēļ, ir jāizmanto papildus programmatūra jeb antivīrusi un operētājsistēmas ugunsmūris, ko parasti IT speciālists uzstāda, instalējot sistēmu uz datora. Tomēr der pārliecināties vai uz Jūsu datora ir antivīruss. Ja antivīrusa programmas nav uz datora, tad pats lietotājs ļoti ātri var just, jo dators bez aizsardzības, ļoti ātri saķer vīrusus, palēninās datora darbība utt,” stāsta uzņēmuma „IT Katram” valdes locekle un direktore Dagnija Lubiņa.

Tā kā spiegu programmas un vīrusi attīstās ļoti strauji, ļoti svarīgs faktors, lai interneta lietošana būtu droša, ir regulāra interneta pārlūkprogramu atjaunināšana (update), jo atjauninot to, papildinās interneta pārlūka drošības filtri.

„Spiegu programmatūra meklē nepilnības interneta pārlūkprogrammās, lai varētu inficēt datoru. Parasti, pārlūki automātiski ziņo par jaunas versijas pieejamību. Ja tomēr neesat sen veicis pārlūka atjaunināšanu, drošības pēc apskatieties interneta pārlūka izstrādātāja mājas lapā un salīdziniet savu esošo pārlūka versiju ar izstrādātāja piedāvāto. Kā arī, ja ilgu laiku esat ignorējuši, pārlūka pieprasījumus pēc atjaunināšanas, ir ieteicams instalēt pārlūka izstrādātāja piedāvātos atjauninājumus, kas pastiprina drošības līmeni jūsu darbībām interneta vidē,” turpina Dagnija Lubiņa

Vietnes, kas izveidotas ļaunprātīgiem mērķiem, bieži izmanto tādus domēnu vārdus, kas ir līdzīgi populārām vietnēm, to mērķis ir iegūt lietotāju piekļuves datus autorizācijai. Tādējādi nokļūdoties, rakstot domēna vārdu, ir iespēja nokļūt citā vietnē, kas izmantos jūsu kļūdu, lai iegūtu no personīgos datus. Piemēram, nokļūdoties, ierakstot kādas populāras vietnes neprecīzu nosaukumu (izlaižot vienu burtu vai neuzrakstot galotni u.c.), jūs varētu nonākat krāpnieku vietnē, kur autorizējoties, jūs ne tikai netiekat portālā, bet arī jūsu autorizācijas dati ir nozagti.

„Vislielākā iespējamība inficēt Jūsu datoru ar vīrusiem ir lejupielādējot programmas un citus failus no interneta. Tādēļ, pirms kaut ko lejupielādējiet savā datorā, rūpīgi pārliecinieties vai tas ir droši. Drošai failu iegūšanai ir jāzina un jāievēro pāris pasākumi, kas Jūs var pasargāt inficētu failu lejupielādes datorā.

Komerciālā programmatūra (Commercial): parasti ir par maksu, kas paredzēta lielam patērētāju lokam. Šādu programmatūru lejupielādēt ir droši, jo izstrādātājs garantē programmas drošu gan lietošanu gan iegūšanu. Lejupielādējot šādu programmatūru inficēšanās risks ir ļoti zems,” informē „IT Katram” valdes locekle un direktore.

Bezmaksas programmatūra (Freeware): iegūstama lietošanai bez maksas, kas pieejama jebkuram lietotājam. Lejupielādējot bezmaksas programmatūru pastāv lielāks risks inficēt datoru nekā komerciālajiem produktiem.

Lejupielādējot failus ir jāpievērš uzmanība tam, no kādas vietnes Jūs lejupielādēsiet failus, nav ieteicams lejupielādēt pielikumu failus, kas,piemērām, parādās vietņu uznirstošajās reklāmās vai nezināmas izcelsmes e-pastos. Šādām programmām parasti tiek pievienoti vīrusi, Trojas zirgi, spiegu programmatūra.

„Lai izvairītos no gadījumiem, kad inficēti dokumenti var būt paslēpti ZIP arhīvos, kas Jums jālejupielādē no interneta, internetā ir pieejami dažādi resursi šādu failu skenēšanai, piemēram, www.virustotal.com, kur var ievietot lejupielādējamā arhīva vai programmas vietni un izskenēt ar 30 dažādiem antivīrusiem, kā rezultātā var iegūt informāciju par failu uzticamību,” atzīmē Dagnija.

Kategorija: TECH
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply