FM: Latvijas ekonomika turpina augt visstraujāk Eiropas Savienībā

Šodien, 10. aprīlī, publicētais ātrais novērtējums par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī liecina, ka pretēji ekonomikas analītiķu pērnā gada nogalē un šā gada sākumā izteiktajām prognozēm ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonā nav bremzējusi izaugsmi Latvijā.

Latvijas ekonomikā turpinās strauja izaugsme, un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni IKP ir palielinājies par 6,8%. Salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni izaugsmes temps ir pat palielinājies, visticamāk, tas atkal būs visstraujākais visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu ministrijas pavasarī izstrādātajā prognozē šim gadam, kas paredz 2% IKP pieaugumu, pirmajā ceturksnī tika prognozēts izaugsmes tempu samazinājums salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni.

Analizējot iemeslus, kādēļ izaugsme pirmajā ceturksnī ir tik būtiski pārsniegusi vēl pirms pāris mēnešiem prognozēto, vispirms jāvērtē situācija ārējā vidē, jo tieši tās pasliktināšanās bija pesimistisko prognožu pamatā. Būtiskākais, kas ir noticis kopš pērnā gada beigām, ir Eiropas Centrālās Bankas īstenotais likviditātes atbalsts eirozonas bankām, kā rezultātā kritušās eirozonas valstu parādzīmju procentu likmes un mazinājies saspīlējums finanšu tirgos.

Papildus tam veiksmīgi ticis restrukturizēts Grieķijas parāds un ES ir panākta vienošanās par fiskālo līgumu, tomēr vairāki faktori liecina, ka situācija ārējā vidē būtiski neatšķiras no pagājušā gada nogales vai šā gada sākuma. Pirmkārt, kopš pērnā gada beigām eirozona atkal atrodas recesijā un visi iepriekš minēti pasākumi ļāvuši tikai stabilizēt situāciju, bet ne būtiski to uzlabot. Rūpniecības gada pieauguma tempi eirozonā jau kļuvuši negatīvi, strauji pieaug bezdarbs un lielākajā daļā eirozonas valstu aprīlī atkal ir pasliktinājušies rūpniecības konfidences indikatori, norādot uz sliktu otrā ceturkšņa sākumu. Otrkārt, turpina pieaugt bažas par Spāniju saistībā ar tās nespēju ierobežot budžeta deficītu, augošo bezdarbu un ekonomikas lejupslīdi, kā rezultātā arī Spānijai var būt nepieciešama starptautiskā palīdzība. Visbeidzot pēc Grieķijas vēlēšanām atkal aktualizējies jautājums par Grieķijas izstāšanos no eirozonas.

Lai gan eirozonā problēmas turpinās, pirmais ceturksnis bijis veiksmīgs gan rūpniecībai, gan transporta nozarei. Tas skaidrojams gan ar uzlabojumiem Latvijas konkurētspējā, gan ar to, ka Latvijas eksporta partnervalstis problēmas eirozonā ir skārušas mazāk nekā Dienvideiropas valstis. Tomēr jaunākie dati par rūpniecību un IKP liecina, ka ekonomikas pieauguma tempi mūsu tirdzniecības partnervalstīs bremzējas un ārējā vide saglabājas Latvijai nelabvēlīga.

Tādējādi būtisks faktors Latvijas ekonomikas līdzšinējai noturībai pret eirzonas problēmām ir iekšējā pieprasījuma atkopšanās, par ko liecina tirdzniecības pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni par 10% un produktu nodokļu ieņēmumu palielinājums par 16%. Sagaidāms arī divciparu pieaugums būvniecības nozarē un investīcijās.

Kaut arī iekšējais patēriņš atkopjas, tas saglabājas vājš, un mājsaimniecību parādu slogs joprojām ir liels, kas ierobežo iekšējā patēriņa iespējas nodrošināt pieaugumu, ja eksporta pieauguma tempi būtiski samazinātos.

Diemžēl ātri risinājumi eirozonas problēmām pašlaik nav redzami, kā arī nav pamata domāt, ka, turpinoties recesijai eirozonā, Latvija spēs pilnībā izvairīties no rūpniecības un eksporta izaugsmes tempu palēnināšanās. Tādēļ pirmā ceturkšņa labā izaugsme vērtējama piesardzīgi, un ir nepieciešams saglabāt konservatīvu redzējumu par ekonomikas turpmāko attīstību, jo situācija eirozonā saglabājas nestabila.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply