E.Sprūdžs un J.Hāns pārrunā aktualitātes teritoriālās sadarbības jomā

Piektdien, 30.martā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) reģionālās attīstības komisāru Johanesu Hānu (Johannes Hahn). Tikšanās laikā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska amatpersonas pārrunāja aktualitātes reģionālās attīstības un kohēzijas politikas jomā.

E.Sprūdžs informēja J.Hānu par sekmīgi uzsākto darbu pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes 2014.-2020.gadam (turpmāk – NAP) un šobrīd panākto vienošanos – par vienu no vidējā termiņa prioritātēm noteikt reģionālo attīstību. Ministrs arī ir pārliecināts, ka NAP izdosies sasaistīt ar ES struktūrfondu apguves programmām un budžeta līdzekļu plānošanu.

Puses pārrunāja Latvijas atbalstu priekšlikumam daļu ES fondu finansējuma novirzīt pilsētu attīstības jautājumu risināšanai. Vienlaikus E.Sprūdžs pauda bažas par Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) ierosinājumu deleģēt pilsētām arī ES fondu administrēšanas funkcijas, uzsverot, ka pieejas izvēle šajā jautājumā būtu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā.

J.Hāns, atbildot uz ministra pausto nostāju par ES fondu administrēšanas deleģēšanu pilsētām, vērsa uzmanību uz šādas pieejas iespējamo piemērošanu lielajām pilsētām – atbilstoši EK redzējumam tās ir pilsētas ar iedzīvotāju skaitu ne mazāk par 200 000. Tomēr komisārs piekrita, ka šajā jautājumā noteikti jāvērtē katras ES dalībvalsts specifiskā situācija.

Savukārt, pārrunājot teritoriālās sadarbības īstenošanu, E.Sprūdžs atzina, ka Latvijas prioritāte ir pārrobežu kontaktu veicināšana, tāpēc šim mērķim būtu jānovirza vismaz 75% no teritoriālās sadarbības mērķa budžeta. Komisārs J.Hāns pauda gandarījumu par Latvijas atbalstu šai jomai un atzīmēja, ka diemžēl citās dalībvalstīs izpratne par šī jautājuma svarīgumu nav tik viennozīmīga.

Detalizētāk pārrunājot EK piedāvājumu noteikt vienotu līdzfinansējuma likmi 75% apmērā (šobrīd tā ir 85%) teritoriālās sadarbības programmām, ministrs uzsvēra, ka Latvija neatbalsta šādu pieeju, jo tas var radīt papildu slogu dalībvalstu nacionālajiem budžetiem un būtiski samazināt potenciālo atbalsta saņēmēju skaitu. Savukārt komisārs vērsa ministra uzmanību uz kopējā finansējuma teritoriālajai sadarbībai nākamajam periodam apjoma pieaugumu no 8,6 līdz 13 miljardiem eiro. Tādējādi EK piedāvātā likme jau ir kompromiss, un šobrīd ir svarīgi reaģēt uz ierobežotāku resursu pieejamību, nodrošinot adekvātu dalībvalstu līdzdalību un atbildību par rezultātiem

Kategorija: Bizness
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply