Šodien, 27. martā, plkst. 13.00, ar simbolisku pamatakmens iemūrēšanas ceremoniju, uzsākti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas kompleksa būvdarbi.
Ēku kompleksa īstenotāja SIA „Biroju centrs Ezerparks” valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra – lai arī sākotnējais līgums sabiedrībai radīja vairākus jautājumus, tā pagātne ir sarežģīta un prasa iedziļināšanos, šobrīd pēc vairāku gada darba un veiksmīgām sarunām ar investoru ir panākti valstij izdevīgi līguma nosacījumi. Viņa pauda apņēmību, ka ēka kļūs par paraugobjektu Latvijā ne tikai kvalitātes, efektivitātes un ilgtspējas, bet arī sabiedrības informēšanas un atklātības ziņā. Esošais līgums ar būvnieku paredz, ka būvniekam ir jāatklāj visi apakšuzņēmēji un būvniecības izmaksas.
VID ģenerāldirektore Nellija Jezdakova norādīja, ka Rīgā strādājošo VID darbinieku atrašanās vienā adresē būs ieguvums visiem. Samazināsies iestādes administratīvās izmaksas, uzlabosies darba apstākļi, kas veicinās un paātrinās savstarpējo sadarbību starp struktūrvienībām un ieguvēji būs nodokļu maksātāji, kuriem tiks piedāvāts augstāka līmeņa serviss.
Ēkas arhitekts Jānis Norde no arhitektu biroja „Sarma & Norde Arhitekti” uzsvēra, ka šis projekts no arhitektiem ir prasījis daudz – tā izstrāde bijusi laikietilpīga un pamatīga, šeit izmantoti daudz moderni risinājumi, par to visu ir daudz domāts, daudz spriests. Taču arī ēkas ieguvumi būs ievērojami: te atradīsies viens no top 3 Baltijas datu centriem, ēkas ekspluatācijas izmaksas būs ievērojami zemākas par esošajām, vairākiem tūkstošiem darbinieku būs ērta darba vieta, tūkstošiem klientu – ērti pieejama, moderna ēka.
Jaunā kompleksa ģenerālbūvuzņēmējs SIA „Re&Re” valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš noslēgumā sacīja: „Lai gan no būvniecības viedokļa projekts nav sarežģīts, tomēr jāņem vērā augstās VID prasības drošības un tehnoloģisko sistēmu izbūves ziņā. Projektā paredzēti dažādi risinājumi, kas nodrošinās uzceltās ēkas energoefektivitāti, ilgtspējīgumu – tai skaitā aukstuma akumulācijas tvertnes, maksimāla dabīgā apgaismojuma izmantošanas iespējas. Arī pašā būvniecības procesā iestrādāti ilgtspējīgas būvniecības prakses pamatkritēriji un pēc iespējas maksimāli tiks izmantoti vietējie būvmateriāli. Tāpat pēc iespējas tiek samazināti iespējamie traucējumi apkārtējiem iedzīvotājiem un kaitējumi videi. Piemēram, ēkai ir izvēlēta īpaša saudzīgāka pāļu dzīšanas metode.”
