Apaļā galda diskusijā akcentē Centrāltirgus mūsdienīgas attīstības perspektīvas

Turpinot sabiedrisko diskusiju „Rīgas Centrāltirgus – Latvijas un Rīgas kultūrvēsturiskā pērle: vēsture, šodiena un nākotne”, Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība „Rīgas Centrāltirgus” pie apaļa galda pulcēja dažādu jomu speciālistus, kuri bija klāt un uzstājās debatēs pagājušā gada vasarā organizētajā pirmajā sabiedriskajā diskusijā. Šoreiz apaļa galda diskusijā ar savu redzējumu dalījās politiķi, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki. Diskusiju vadīja Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs un valdes locekle Tatjana Lukina.

Diskusijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, rakstnieks Ēriks Hānbergs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, uzņēmējs Aivars Varkals, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore Diāna Dimza-Dimme, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons, kinorežisore Dzintra Geka, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Andrejs Siliņš un arhitekts Edvīns Vecumnieks.

Pasākuma ieskaņā visiem diskusijas dalībniekiem Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs simboliski pasniedza dokumentālu grāmatu latviešu un angļu valodā, kurā apkopota 2011. gada 24. augusta pirmā sabiedriskā diskusija ar dalībnieku uzrunām, komentāriem, vēsturiskām un mūsdienu fotogrāfijām, kā arī informāciju par Rīgas Centrāltirgu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pauda cerību, ka jaunā grāmata palīdzēs piesaistīt jaunus profesionāļus diskusijai par Centrāltirgus nākotni.

„Rīgas Centrāltirgus – Latvijas un Rīgas kultūrvēsturiskā pērle: vēsture, šodiena un nākotne” izdevumā ir iekļauta priekšlikumu sadaļa ar apmaksātu aploksni nosūtīšanai PAS ‘’Rīgas Centrāltirgus’’ un tā jau pašlaik ir dāvāta visiem Latvijā rezidējošajiem ārvalstu vēstniekiem, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecībai Briselē, kā arī Jasper speciālistiem, ar kuriem kopā Rīgas Centrāltirgus gatavo projekta pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistei.

Diskusijas laikā klātesošie aktīvi debatēja par Rīgas Centrāltirgus līdzšinējo attīstību, kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī turpmākās attīstības perspektīvām. A. Abramovs pateicās klātesošajiem profesionāļiem par aktīvo iesaisti un atbalstu Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas meklējumos: „Centrāltirgus attīstībai un rekonstrukcijai nepieciešami nozīmīgi finanšu līdzekļi, tādēļ vajadzīgs sabiedrības akcepts un vienota izpratne par to, kam un kā šie resursi tiks novirzīti”.

Izskanējušo A. Abramova domu atbalstīja arī klātesošie speciālisti. Tā, piemēram, D. Baltiņa arī aicināja veikt tirgus pircēju un rīdzinieku aptauju, ļaujot pašiem iedzīvotājiem formulēt tirgus vērtības, ko nepieciešams saglabāt un attīstīt. Šo domu turpināja rakstnieks un publicists Ē. Hānbergs, aicinot klātesošos attīstīt ideju par unikāliem Centrāltirgus ēdieniem, ko ļaudis dotos nobaudīt tieši uz Centrāltirgus kafejnīcām. Kā piemērus rakstnieks minēja dažādas piena zupas, siļķi ar kartupeļiem un citus tradicionālus Latvijas ēdienus, kas tikpat kā izzuduši no citu kafejnīcu ēdienkartēm, bet joprojām ir pieejami tirgū. Šo darbu veikšanai diskusijas dalībnieki rosināja pieaicināt profesionālo sociologu. Savukārt, Ē. Hānbergs aicināja arī izveidot jaunu amatu, nominējot uzņēmuma režisoru, kura uzdevums būtu rūpēties par rosību un kultūras pasākumiem visā tirgū.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks A. Ameriks pauda atzinīgus vārdus pašreizējās tirgus vadības rūpēm par paviljonu rekonstrukciju, kā arī īpaši izcēla uzņēmuma nosprausto mērķi piesaistīt Eiropas Savienības finanšu fondu līdzekļus tirgus pilnīgai rekonstrukcijai.

D. Baltiņa un J. Dambis vērsa uzmanību uz iespēju veidot pievilcīgu un mūsdienīgu vidi, vienlaicīgi saglabājot autentiskās materiālās un nemateriālās tirgus kultūrvēsturiskās vērtības.

Uzņēmējs un viens no lielākajiem tirdzniecības platību nomniekiem Centrāltirgū A. Varkalis rosināja klātesošos arī domāt par spēkā esošo likumu un normatīvo aktu izmaiņām, kas traucē tirgu darbu un padara tos konkurētmazspējīgākus salīdzinājumā ar lielveikalu tīkliem. Kā uzskatāmāko piemēru uzņēmējs minēja mājražošanu neveicinošo likumdošanu, kas būtiski sašaurina potenciālo tirgotāju loku un pieejamo sortimentu, tādējādi tirgus sortimentu spiežot līdzināties lielveikalu piedāvājumam. Vienlaicīgi tirgos aizliegta tabakas izstrādājumu tirdzniecība un politiķi aizsākuši arī diskusijas ar aicinājumu aizliegt arī alkoholisko dzērienu tirdzniecību tirgū, tādējādi vēl vairāk mazinot tirgus konkurētspēju. Šim jautājumam pievērsās arī A. Jaunsleinis, norādot, ka cēlonis mājražošanas iznīkšanai ir „sasietās rokas”, kas nozīmē, ka patreizējā Latvijas likumdošana ar sarežģītu sertifikācijas un atļauju, kā arī nodokļu un nodevu sistēmu nestimulē un neveicina ražojošu mājsaimniecību rašanos.

Arī mākslas zinātnieks O. Spārītis pievērsās nepieciešamībai Centrāltirgu arī turpmāk saglabāt kā iepirkšanās vietu vienkāršiem iedzīvotājiem, delikatešu tirdzniecībai atvēlot vien atsevišķus sektorus. Arī pārējie diskusijas dalībnieki aicināja atgriezties pie stingrākas dažādu preču un produktu grupas grupēšanas tirgū.

Diskusijas noslēgumā tika nosprausts uzdevums nākamajai sabiedriskajai diskusijai sagatavot specializētus profesionāļu ziņojumus par ierosinātajiem tematiem, paplašinot pieaicināto profesionāļu loku. Koordinēt nepieciešamos sagatavošanās darbus un organizēt nākamo diskusiju jau šīs vasaras nogalē apņēmās Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Kategorija: Tirdzniecība
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply