LDDK: IIN samazinājumam jābūt straujākam

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir gandarīta, ka finanšu ministrs un ekonomikas ministrs aktīvi sākuši virzīt apspriešanai darba nodokļu mazināšanas scenārijus, lai izvērtētu to samazināšanas iespējas. LDDK norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājuma tempam jābūt straujākam, nekā to piedāvā finanšu un ekonomikas ministrija.

Nedēļas sākumā LDDK piedalījās Tautsaimniecības padomes sēdē, kurā tika apspriests finanšu un ekonomikas ministrijas piedāvātais darba nodokļu mazināšanas scenārijs tuvākajiem gadiem. Šobrīd scenārijs paredz sasniegt mērķus – Latvijas nodokļu politikai būt konkurētspējīgai Baltijas valstu līmenī (piemēram, pašlaik Lietuvā IIN ir 15%, bet Latvijā – 25% ), risināt nabadzības un strukturālā bezdarba riskus ar zemāku likmju palīdzību, kā arī prognozē, ka izmaiņas samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo būs neizdevīgi izvairīties no nodokļu nomaksas.

LDDK ir gandarīta, ka finanšu ministrija ir objektīvi novērtējusi Latvijas uzņēmējdarbības vides nodokļu slogu, vērtējot efektīvās nodokļu likmes, kas ir 7.augstākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba nodokļu sloga mazināšanai jābūt ne tikai LDDK prioritātei, lai veicinātu Latvijas darba devēju konkurētspēju, bet tai jābūt arī valdības prioritātei. LDDK rīkotajā kampaņā „Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci” viens no galvenajiem iemesliem augstiem ēnu ekonomikas rādītājiem Latvijā tiek minēts augstais nodokļu slogs. Finanšu ministrijas piedāvātais scenārijs piedāvā ļoti lēnu IIN samazinājumu. Darba devēji aicina spert drosmīgākus soļus un samazinājumā saskatīt tā pozitīvo efektu – kad likmes pazemina, maksātāju bāze palielinās.”

Finanšu ministrija piedāvā līdz 2015.gadam samazināt IIN likmi līdz 21%, neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 90 LVL, atvieglojumu par apgādājamo palielināt līdz 90 LVL. Kā galvenos kompensējošos pasākumus finanšu ministrija saskata:
– NĪN 25% pieauguma atcelšanu, kā arī NĪN par mājokļiem ieņēmumu dubultošanu. Ieguvums – 25 mlj LVL);
– iemaksas pensiju 2.līmenī celt lēnāk – par 1 procentpunktu gadā (sasniedzot 6% likmi 2016.gadā). Ieguvums – 229 mlj LVL;
– PVN samazināto likmju atcelšana 2015.gadā (ar kompensējošiem pasākumiem) – Ieguvums – 30 mlj LVL;
– IIN atvieglojumu pārskatīšana. Ieguvums – 12 mlj LVL.

Patreizējais scenārijs paredz ļoti lēnu IIN pamatlikmes samazināšanu (2013.gada vidus – 24%, 2014.gads – 23%, 2015.gads. – 21%), kas var nesniegt gaidāmo pozitīvo ietekmi uz investīcijām. Tas pats attiecas arī neapliekamā minimuma celšanu, kuru plānots celt tikai par 15 LVL gadā.

Pozitīvi vērtējams tas, ka valdības pārstāvji ir izpratuši, ka diskusija par PVN samazināto likmju atcelšanu nebūtu uzskatāma par prioritāru, jo valdības puses sniegtie aprēķini parāda, ka fiskālais ieguvums būtu ļoti mazs, ņemot vērā arī kompensējošos pasākumus sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. tāpēc tūlītēji soļi no finanšu ministrijas šajā jomā netiek piedāvāti.

Finanšu un ekonomikas ministrija, sadarbībā ar LDDK, turpina aptaujāt darba devējus par dažādu nodokļu samazināšanas scenārijiem, lai varētu modelēt ietekmi uz tautsaimniecību.

Kategorija: Ekonomika
output_mge5zc

No comments yet.

Leave a Reply